„Pieredze rāda, ka 99% gadījumu, kad suns uzbrūk cilvēkam, vainojams ir pats cilvēks ar savu uzvedību. Tomēr ir grūti komentēt Šampētera lietu, jo nezinu visus apstākļus, kā patiesībā notika,” informē kinoloģe un zooinženiere Ingrīda Cīrule.
Ja Šampētera traģēdijā tiešām vainīgi bijuši apsardzes suņi, tad sētniece agresiju no suņu puses varēja izsaukt uz sevi, tīši vai netīši biedējot suņus ar slotu. Šādi gadījumi, kad suņi uzbrūk baros, ir reta parādība. Kā arī, ja suns visu mūžu turēts pie ķēdes vai sētā, tad, izlaists laukā, viņš var kļūt agresīvs baiļu iespaidā. Ja tiešām šajā lietā ir vainojami suņi, viņus vajadzētu likvidēt, lai neapdraudētu citus cilvēkus, saka I.Cīrule.
Kinoloģe pastāstīja, ka tad, ja suņi staigā barā un ja kādam no suņiem iepriekš ir bijusi nelāga pieredze no cilvēka puses, kas izpaužas kaut vai kā spēriens ar kāju, suns būs nelabvēlīgi noskaņots, un var uzbrukt cilvēkam. Turklāt, ja šāds suns atradīsies citu suņu barā, tad nostrādās bara instinkts- viens uzbrūk, pārējie pievienojas.
I.Cīrule iesaka cilvēkiem nēsāt līdzi piparu gāzes baloniņu. „Nevajag izrādīt bailes. To, protams, ir viegli teikt, bet grūti izdarīt praksē. Tomēr suns jūt, ja no viņa baidās, un viņš reaģē uz to. Nekad nevajag skatīties sunim acīs, jo tas izsauc agresiju. Nedrīkst vicināties ar rokām, jo arī tad suns domās, ka viņam uzbrūk, un reaģēs uz to. Vislabākais būtu pagriezties ar seju pret sētu vai māju, bet ar muguru pret suni. Tad mierīgi jānogaida, kā suns rīkosies. Visticamāk, ka sunim apniks stāvēt un viņš aizies projām. Iespējams, viņš pienāks pie jums un apostīs, lai pārliecinātos, ka neradāt viņam briesmas,” stāsta kinoloģe.
Rīgas zoodārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola, komentējot Šampētera traģēdiju, stāsta, ka tas, ja dzīvnieki apvienojas baros, ir normāla parādība. Kā arī tas, ja dzīvnieki izvēlas doties medīt baros, ir normāli. Arī tie suņi, kas ir mājās pabaroti, aprūpēti, labprāt dodas uz mežu medīt zaķus, stirnas. „Tā ir kā sava veida izklaide suņiem. Laukos nereti dzirdēti gadījumi, kad suns nokož vistu vai aitu. Suns mājās ir pabarots, bet medīt vienalga dodas.” Pastāv iespēja, ka suņi sētnieci uztvēra kā medījumu.
Daudz ko nosaka arī suņa šķirne. Piemēram, vācu aitu suņi būs mazāk tendēti uz medīšanu. Tāpat arī mednieku suņi ir katrs ar savu uzdevumu- vieni būs kā dzinējsuņi, citi sekos medījumam pa pēdām, vēl citi- pienesīs medījumu. Svarīgi ir tas, kāda ir suņa ģenētiskā bāze, suņa nervi sistēmas attīstība. Liela nozīme ir arī tam, kādos apstākļos suns ir dzīvojis. Ja tas audzis pie saimnieka, tad nozīme būs arī tam, kā saimnieks izturēsies pret suni, vai speciāli izkops sunim medīšanas prasmes, saka G.Vītola.
Jau vēstīts, ka pēc policijas sniegtās informācijas, Rīgā pagājušajā nedēļā, iespējams, klaiņojuši suņi saplosījuši sievieti. Policija saņēma izsaukumu uz Šampēteri, jo tur uz ielas pieci suņi grauzuši guļošu sievieti. Kad ieradusies policija, sieviete jau bijusi mirusi.