Trešdaļa sieviešu cieš no vardarbības ģimenē, ar tik šokējošiem datiem ceturtdien, kad visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā diena vardarbības pret sievieti izskaušanai, nākusi klajā Labklājības ministrija.
Tajā pašā laikā ministrija atzīst, ka budžeta taupības dēļ jau kopš 2008. gada visu laiku tiek atlikta rehabilitācijas programmas īstenošana vardarbībā cietušajiem. Vardarbībā cietušajiem bērniem valsts apmaksā rehabilitāciju.
Pērn trešdaļa sieviešu cietušas no vardarbības ģimenē, Neatkarīgajai pastāstīja Labklājības ministrijā (LM). Pētījumi liecina, ka lielākā daļa sieviešu vardarbību piedzīvo savā ģimenē, turpretī vīrieši visbiežāk sastopas ar vardarbību ārpus mājas. Piemēram, no vardarbības ģimenē vismaz reizi ir cietušas 20–30 procentu sieviešu, LM atsaucas uz dažādiem pētījumiem, tostarp Eiropas, kā arī tepat Latvijā veiktiem. Biežākie vardarbības veidi ģimenē ir emocionāla, fiziska, seksuāla un ekonomiska vardarbība no partnera. Tiesa, konkrētu statistikas datu, kas ataino patieso situāciju, nav praktiski nevienā valstī, tāpēc tiek izmantoti pētījumi. Tas tāpēc, ka par vardarbības gadījumiem ne vienmēr tiek ziņots.
LM speciāliste Marika Kupče norāda: analizējot datus par cilvēkiem, kas guvuši traumas un vērsušies pēc palīdzības, tieši sievietes lielākoties no vardarbības cietušas ģimenē – no laulātā drauga vai partnera. Šie dati rāda, ka vardarbība ģimenē ir pieaugusi, 2010. gadā sasniedzot rekordu – 44 procenti sieviešu cietušas tieši ģimenē.
Eiropas Padomes ziņojumā teikts, ka pret sievietēm vērstas vardarbības izplatības rādītāji Eiropā nemaz nav zināmi, taču daudzas valstis veic aptaujas. Lai gan izmantotā metodoloģija ir atšķirīga, aptauju pārskats liecina, ka dažādās valstīs no vienas piektās daļas līdz vienai ceturtajai daļai sieviešu vismaz vienu reizi, būdamas pieaugušas, ir piedzīvojušas fizisku vardarbību un desmitā daļa sieviešu cietušas no seksuālas vardarbības. Rādītāji par visiem vardarbības veidiem, tostarp vajāšanu, sasniedz vēl lielākus apmērus – 45 procenti sieviešu cieš vai ir piedzīvojušas vardarbību. Līdzīga situācija varētu būt arī Latvijā, lai arī oficiālie statistikas dati (dažādu iestāžu reģistrētie vardarbības gadījumi) to nevar apliecināt.
LM speciālisti uzsver, ka vardarbības ģimenē tēma nav tikai vienas ministrijas atbildība, tāpēc jautājumu risināšanā iesaistās arī citas atbildīgās iestādes, piemēram, uz Neatkarīgās jautājumu, kas ir darīts, lai vardarbību ģimenē mazinātu, ņemot vērā šausminošos datus, saņemta atbilde, ka ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, vardarbību ģimenē nosakot par atbildību pastiprinošo apstākli. Tāpat notiek darbs pie jaunās sistēmas, kas dos tiesības likt vardarbības veicējam atstāt mājokli, nevis cietušajam iet prom, kā arī profilaktiski strādāt ar vardarbības veicēju. Savukārt Veselības ministrija strādā pie emocionālas vardarbības definīcijas, kas turpmāk arī varētu būt sodāms nodarījums. LM kompetencē ir rehabilitācijas nodrošināšana, taču konsolidācijas dēļ jau kopš 2008. gada plānotās rehabilitācijas ieviešanas termiņš tiek atlikts. Tomēr tiek veikti sagatavošanas darbi šo pasākumu ieviešanai visā Latvijā. Vismazāk apzināta joma ir tieši vardarbības veicēju rehabilitācija, tāpēc arī tika izstrādāta programma grupu terapijai personām, kuras ir vardarbīgas pret partneri, un nākamgad ir plānota tās aprobācija – tiks organizēta pirmā brīvprātīgo vīriešu grupa, kuri vēlētos iemācīties dzīvot nevardarbīgi.
***
POLICIJA
• 2010. gadā Valsts policija saņēma 2483 izsaukumus par konfliktiem ģimenē
• No tiem tikai 3% gadījumu tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa ierosināšanu. Tas apliecina, ka ne vienmēr vardarbība izpaužas kā miesas bojājumu nodarīšana