Satversmes tiesa šonedēļ sāks izskatīt lietu par personas tiesībām uz sociālo drošību, ja darba devējs nav pienācīgi veicis sociālās iemaksas vai tās nav veicis vispār.
No šā gada likumā par sociālo apdrošināšanu ir spēkā norma, saskaņā ar kuru strādājošie pensijām ir apdrošināti tikai tādā gadījumā, ja par viņiem faktiski ir veiktas sociālās iemaksas. Līdz šim darbinieki bija sociāli apdrošināti arī gadījumos, ja sociālās iemaksas bija tikai deklarētas. Tas pasargāja cilvēkus gadījumos, ja negodīgs darba devējs no algas ieturēja nodokli, bet valstij nenomaksāja.
Satversmes tiesā šo normu apstrīdēja 20 iepriekšējās Saeimas opozīcijas deputātu, savukārt kā atbildētāja tiesā būs Saeima Juridiskā biroja personā. Kā izriet no tiesā iesniegtā pamatojuma, parlaments kā galveno argumentu, kāpēc bija nepieciešams pieņemt šādu normu, izmantos sociālā budžeta kritisko situāciju un vajadzību samazināt tā izdevumus. Šis arguments izmantots arī iepriekšējos tiesas procesos gan par pensijām, gan par pabalstiem.
Gribēja taupīt
No šā gada izmaiņas likumā Par sociālo apdrošināšanu paredz, ka persona ir apdrošināta pensijām tikai tad, ja darba devējs ir faktiski nomaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šādas izmaiņas pērn pieņēma Saeima, lai arī par šādas normas ieviešanu parlamentā bija ļoti lielas diskusijas. Šis priekšlikums – paredzēt sociālās garantijas tikai tādā gadījumā, ja par tām sociālās iemaksas darba devējs veicis ne tikai uz papīra, bet arī faktiski – nāk no pērn izstrādātās koncepcijas par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Tas valsts budžetā dotu ietaupījumu 4,5 miljonus latu gadā.
Likuma grozījumu izskatīšanas laikā Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka šāda norma likumā varētu izraisīt sūdzību Satversmes tiesā, jo, kā zināms, sociālās iemaksas parastā kārtībā par darbinieku veic darba devējs, tāpēc tikai pēcāk likums tika papildināts ar normu – ka darbinieks, atklājot, ka par viņu sociālās iemaksas nav veiktas, pats var samaksāt. Saeimā tas tika uzskatīts par kompromisu. Šāds parlamenta lēmums izraisīja gan sociālās politikas ekspertu kritiku, gan tagad Satversmes tiesas procesu.
Tiesa jau vērtējusi
Lieta tiesā ierosināta pēc opozīcijas partijas Saskaņas centrs iesniegtā pieteikuma. Līdzīga likuma norma tiesā jau ir skatīta. 1997. gadā Saeima pieņēma likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, kur pārejas noteikumos minēts, ka no 1998. līdz 2002. gadam sociāli apdrošinātas ir tikai tās personas, par kurām faktiski ir veiktas iemaksas. 2001. gadā tiesa nosprieda, ka likuma pārejas noteikumi neatbilst Satversmei. Atšķirība starp tā laika normu un pašreiz pieņemto ir tajā, ka iepriekš tas attiecās uz visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tagad tikai uz pensijām. Proti, pašlaik, ja cilvēkam draudēs bezdarbs vai slimība, viņam būs tiesības saņemt pabalstu, arī ja sociālās iemaksas nebūs veiktas.
Process atklāts
Satversmes tiesas procesā pieteikuma iesniedzēju viedokli aizstāv advokāts Eduards Ikvilds. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar personas tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ja darba devējs nav faktiski veicis likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tieši valstij, nevis darbiniekam esot pienākums nodrošināt, lai darba devēji veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vēl pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, neesot ievērojusi Satversmes tiesas 2001. gada spriedumā izdarītos secinājumus.
Atsaucas uz budžeta deficītu
Savukārt Saeima paskaidrojuma rakstā tiesai pauž pārliecību, ka apstrīdētajās normās paredzētais princips – personai piešķirtās valsts vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām – samērīgi ierobežo Satversmes 109. pantā paredzētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu.
Tāpat Saeima norāda, ka apstrīdētās normas ļauj nodrošināt papildu finanšu līdzekļus valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas deficīta segšanai 2011. gadā un veicina sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību ilgtermiņā, lai garantētu pilnvērtīgu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu personām. Paskaidrojumā arī teikts, ka 2010. gada beigās sociālā budžeta finanšu rezerves ir samazinājušās līdz 400 miljoniem latu, bet atbilstoši Ministru kabineta sniegtajai informācijai visu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izdevumu segšanai 2012.– 2013. gadā jau tiek plānots aizņēmums no Valsts kases. Saeima paskaidrojusi, ka apstrīdēto normu pieņemšana bija nepieciešama, ņemot vērā faktiski izveidojušos situāciju sociālajā budžetā.
Lietas izskatīšanā pieaicināts plašs ekspertu loks – Finanšu ministrija, Labklājības ministrijas speciālisti, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un citi.
***
UZZIŅAI
Sociālā budžeta izdevumu samazināšanai pieņemtās
normas likumos, kuras tikušas apstrīdētas Satversmes tiesā
• Pensiju likuma grozījumi, kas samazināja pensijas par 10% un par 70% strādājošiem pensionāriem PENSIONĀRI UZVAR
• Pensiju likuma grozījumi, kas priekšlaikus pensionēšanās gadījumā paredz maksāt tikai pusi pensijas PENSIONĀRI ZAUDĒ
• Grozījumi likumā, kas liedz saņemt vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem VECĀKI ZAUDĒ
• ŠONEDĒĻ Satversmes tiesa sāk skatīt lietu par personas tiesībām uz sociālo drošību, ja darba devējs nav pienācīgi veicis sociālās iemaksas vai tās nav veicis vispār
• Pirms desmit gadiem Satversmes tiesa skatīja līdzīgu lietu – par 1997. gadā Saeimas pieņemto likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, kur pārejas noteikumos tika noteikts, ka no 1998. līdz 2002. gadam sociāli apdrošinātas ir tikai tās personas, par kurām faktiski ir veiktas iemaksas. Tiesa 2001. gadā nosprieda, ka likuma pārejas noteikumi neatbilst Satversmei