Eksperti ir skeptiski par Zemessardzes kompetenci
Formāli pirmsākums Ādažu poligona traģēdijai, visticamāk, meklējams Latvijas vai mūsu kaimiņvalstu bruņoto spēku karavīru pieļautajos pārkāpumos. Ja saskaņā ar poligona izmantošanas noteikumiem izšautā munīcija būtu pedantiskāk pārbaudīta, sprādziens varēja nebūt.
Analizējot notikušo, Neatkarīgās aptaujātajām militārpersonām bija atšķirīgi viedokļi par to, vai Zemessardzei kā struktūrai, kas apvieno brīvprātīgos, nevis profesionālus karavīrus, drīkst uzticēt būtiskas militāras funkcijas.
Eksplodējusī granāta, ko kāds zemessargs bija atradis Ādažu poligonā un sev zināmu iemeslu dēļ izlēmis pacelt, visticamāk, ir pašu kādreiz Latvijas armijas vai kaimiņvalstu bruņoto spēku karavīru izšauta, jo tai nav nekāda sakara ar pretgaisa aizsardzību, Neatkarīgajai sacīja bijušais Latvijas armijas karavīrs, kurš nevēlējās sevi publiski atklāt. Arī Aizsardzības ministrijas Militāri publicistisko attiecību departamenta paziņojumā ir norāde, ka Latvijas bruņoto spēku standarta bruņojumā ir 40 milimetru granātas un tās tiek izmantotas karavīru apmācībā.
Atgādinām, ka poligonā tika rīkotas Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona kaujas šaušanas nodarbības. Kāds no zemessargiem pēc tām uz mācību analīzes sanāksmi devās ar mugursomā ievietotu izšautu, bet nesprāgušu lādiņu, kurš detonēja, ievainojot astoņus un nogalinot vienu cilvēku.
Ādažu poligona izmantošanas noteikumi paredz – kaujas šaušanas nodarbībās jāveic vizuāla novērošana, vai izšautā munīcija mērķu zonā ir detonējusi. Gadījumā, ja tas nav noticis vai tiek atrasts kāds cits sprādzienbīstams priekšmets, nekavējoties jāpārtrauc mācības un jāziņo poligona administrācijai, lai veiktu mērķu zonas attīrīšanu. Neatkarīgās uzklausītais militārais eksperts izskaidroja, ka Latvijas un, kā viņš sacīja, arī Igaunijas armijas rīcībā ir ieroči, no kuriem izšauj nevis vienu lādiņu, bet zalves. «Ja vienlaikus izšauti seši septiņi lādiņi, rezultātus grūti novērtēt, kaut arī pēc noteikumiem ir obligāta kontrole šāviena rezultātiem. Mūsējie brauc ar hammeriem, paskatās – ā, kaut kas uzsprāga, viss kārtībā. Bet cik uzsprāga, cik ne?» sacīja bijušais karavīrs.
Tas gan nenozīmē, ka par saprātīgu uzskatāma rīcība aiztikt nesprāgušu munīciju. Atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš uzsvēra: «Ja zemessargi nespēj būt tikpat kompetenta un organizēta struktūra kā armija, tad nevajag pretendēt uz kaujas vienības statusu un dublēt sauszemes spēku funkcijas.» Viņš daudzreiz izteicies, ka Latvija nespēj nodrošināt dalību NATO Ātrās reaģēšanas spēkos (NATO Response Force) līdzekļu trūkuma dēļ. «Ja dalību NATO Response Force neizpildām par 98 procentiem, bet naudu tērējam šaušanai pa gaisa mērķiem, kādas tad ir prioritātes? Mums ir kolektīvā aizsardzība, nevis pašaizsardzība,» uzskata K. Krēsliņš. Nākamnedēļ, 4. novembrī, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā paredzēts seminārs, kurā diskutēs arī par šādiem jautājumiem, viņš informēja.
Tik kategorisks Zemessardzes vērtējumā nebija Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš, kurš Neatkarīgajai sacīja, ka pašreizējā drošības situācijā katrs apmācīts sabiedrības loceklis nozīmē valsts drošības pieaugumu. Arī Neatkarīgās informācijas avots – jau minētā militārpersona – traģēdiju Ādažos nevērtēja kā absolūtu zemessargu neprofesionalitāti, taču konkrēto rīcību raksturoja nesaudzīgi: «Stulba cilvēka faktors.» Viņš arī neslēpa viedokli, ka ir vairākas funkcijas, kuras Zemessardzei uzticēt nedrīkstētu: «Pretgaisa aizsardzībai jābūt, tikai augstākajai vadībai ir vāja izpratne par combined/joint operations [apvienotās/kopējās operācijas], un mēs esam akli pārņēmuši amerikāņu pieredzi, kas arī pretgaisa, prettanku un sapieru funkcijas uzticēja rezervistu vienībām. Sākās lēkāšana pēc amerikāņu stabules. Sapierus, artilēriju, pretgaisa aizsardzību atdot Zemessardzei ir stulbi.