Latvijas vēsturnieku 1. kongress noslēdzās ar vairākiem secinājumiem, arī par strīdīgi vērtētajiem Otrā pasaules kara rezultātiem un vēstures mācīšanas kvalitāti skolās. Kongresa noslēguma dokumenta pamatversijai ikviens var pievienot savus komentārus, tos oktobrī izskatīs kongresa komisija un izstrādās galīgo versiju.
Latvijas vēsturnieki uz kongresu pulcējušies pirmo reizi 20 gadu laikā, kopš atgūta Latvijas valstiskā neatkarība. Viņi paši to skaidro ar līdzekļu trūkumu un nepieciešamību distancēties no nesenās vēstures. Iecerēts, ka turpmāk vēsturnieki kongresā pulcēsies reizi piecos gados. Pirmais kongress bija kupli apmeklēts – apmēram 400 dalībnieku, arī no ārvalstīm, piemēram, demokrātiskais Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs, kurš vairākkārt bijis Latvijā un uzstājies ar referātiem par Otrā pasaules kara vēstures traktējumu. Arī šoreiz viņš referēja par nacionālpatriotisko un demokrātisko Krievijas vēsturnieku skaidrojumu Otrā pasaules kara notikumiem, analizējot Staļina un Hitlera rīcību un lomu.
Nenoliedzami vislielāko interesi izraisīja referāti par visjaunāko laiku vēstures notikumiem, tostarp to politizēšanu
20. un 21. gadsimtā. Vēsturnieks Ilgvars Misāns norādīja, ka pašlaik valsts līmenī «vēsturi uztver kā politisku momentu». Vēstures profesors un Latvijas un Krievijas Vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis atzina, ka Latvijas 20. gadsimta vēsture nav pienācīgi izpētīta. Viņš norādīja, ka pamatīgāk būtu jāpēta Latvijas valsts rašanās specifiskie apstākļi, jo ir vēsturnieki, kas apšauba Latvijas valsts leģitimitāti un jēgu. Acīmredzot nāksies pievērsties arī 1940. gada okupācijas tēmas izvērtējumam. Lai gan profesionāliem vēsturniekiem par to šaubu nav, tomēr redzami atsevišķu politiķu centieni apzināti sagrozītā veidā interpretēt vēsturi, piebilda profesors. Viņš uzskata, ka lietas jāsauc īstajos vārdos un jāatspoguļo lietas būtība. Okupācijas jēdziena skaidrojumā I. Feldmanis aicināja ievērot agresorvalsts darbības raksturojumu, nevis to, kā reaģēja upuris. Proti, vai Latvija cīnījās vai necīnījās pretim citas valsts karaspēkam. «Latvijas vēsturnieki atzīst divas padomju okupācijas un vienu nacistu okupāciju,» rezumēja vēsturnieks.
Vēsturnieki uzskata, ka nepieciešams rast veidus, kā vēstures zinātnieku akadēmisko pētījumu datus nodot sabiedrībai saprotamā, interesantā veidā, turklāt valstiskā līmenī beidzot jāveido vienota metodoloģija, kas vēstures skolotājiem Latvijā palīdzētu skolēniem skaidrot mūsu vēstures sarežģītās lappuses. Vēsturnieku referāti bija kodolīgi un interesanti. Ja skolotāji tādā veidā un formātā mācītu vēsturi, tad skolēni ne tikai izprastu, kas notika, bet arī mācītos domāt, analizēt un secināt patstāvīgi.
Vēsturnieki strikti noliedzoši izteicās par citu valstu specifiska vēstures redzējuma uzspiešanu Latvijas informatīvajā telpā, nodēvējot to par nepieņemamu.
***
UZmanību!
• Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda mājaslapā www.demoshistoria.lv līdz 1. oktobrim var izlasīt Latvijas vēsturnieku 1. kongresa noslēguma dokumenta pamattekstu un izteikt savus komentārus.
• Kongresa referāti zinātnisku rakstu formā nākamgad tiks izdoti vairākos drukātos sējumos.