Gunārs Kūtris informē Valsts prezidentu par Satversmes tiesas aktualitātēm

Otrdien, 16.augustā, Valsts prezidents Andris Bērziņš iepazīšanās vizītē tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja Satversmes tiesas darbības principus, jautājumu par tiesnešu un tiesas darbinieku štata palielināšanas nepieciešamību, kā arī Gunārs Kūtris informēja Valsts prezidentu par aktuālākajām lietām, kas šobrīd ir Satversmes tiesas tiesvedībā.

Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētājs bija vienisprātis, ka šobrīd Satversmes tiesā nav nepieciešama tiesnešu skaita palielināšana, jo tiesa ar saviem pienākumiem tiek galā paredzētajos termiņos. Iepriekš Konstitucionālo tiesību komisijas paustā ideja par iespējamu tiesnešu skaita palielināšanu līdz deviņiem, divus no tiem ļaujot virzīt Valsts prezidentam, pagaidām netiks virzīta, tomēr perspektīvā, ņemot vērā tiesas kompetences izmaiņas, var būt apsverama.

Par būtiskāku Gunārs Kūtris atzina Satversmes tiesā pastāvīgi strādājošu juristu skaita nostiprināšanu un palielināšanu nākotnē, uzsverot, ka judikatūras darbs un tiesiskā pēctecība Satversmes tiesas sekmīgai funkcionēšanai ir izšķirīga. Valsts prezidents atbalstīja šādu nostāju.

Puses vienojās arī turpmāk sadarboties un regulāri tikties, lai pārrunātu aktualitātes. Gunārs Kūtris iesniedza Valsts prezidentam uzaicinājumu uz Satversmes tiesas 15 gadu jubilejai veltītu konstitucionālo tiesību konferenci, ko organizē Satversmes tiesa un Eiropas Padomes Venēcijas komisija un kas notiks šā gada 29. un 30.septembrī. Valsts prezidents uzaicinājumu pieņēma, apsolot izvērtēt tiesnešiem pieņemamāko un labāko no formām, kādā organizēt tikšanos un sarunu.

Sarunas noslēgumā Gunārs Kūtris vērsa Valsts prezidenta uzmanību uz to, ka prezidentam rūpīgi jāseko līdzi atlaistās Saeimas darbam, it īpaši neliekot atlaistās Saeimas darba kārtībā jautājumus, kas varētu attiekties uz Satversmes grozīšanu. Valsts prezidents norādīja, ka jau iepriekš paudis šādu pašu nostāju un nedomā to mainīt.

Latvijā

Biežākais mediju ētikas kodeksa pārkāpums, ko savos atzinumos konstatējusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), bijis godprātības principa neievērošana, liecina LMĒP pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības.

Svarīgākais