Miljardiera Džordža Sorosa finansētās organizācijas Providus finanšu atskaitēs redzams, ka tās budžetu papildinājusi arī Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Par šo naudu pētītas iespējas Latvijai uzņemt jaunus migrantus no trešajām valstīm.
Providus mājaslapā minēts, ka 2010. gadā papildus Sorosa piešķirtajam dāsnajam finansējumam arī Tieslietu ministrija (TM) šai organizācijai atvēlējusi 2254 latus, bet premjera institucionālajā pārraudzībā esošais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) – 35 963 latus. 2009. gadā Providus no SIF saņēmis 30 148 latus, 2008. gadā no Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās – 2196 latus, bet no SIF – 94 109 latus.
Lai arī summas salīdzinoši, piemēram, ar valsts ieguldīto naudu Parex bankas glābšanā ir niecīgas, tomēr tās ir pietiekami lielas, lai gūtu skaidrojumu, kāds ieguvums ir sabiedrībai un valstij no maksājumiem Sorosa finansētajai organizācijai.
Tieslietu un iekšlietu ministrs, SIF padomes loceklis Aigars Štokenbergs (Vienotība) norādīja, ka saistības ar Providus «Tieslietu ministrija pārņēma no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Tas nozīmē, ka lēmumus par sadarbību ar Providus pieņēma Oskars Kastēns [īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās līdz 2009. gada 1. janvārim] un pēc tam to projektu turpināja Ainars Baštiks [bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs līdz 2009. gada 12. martam].»
Vaicāts, vai viņš kā ministrs un SIF padomes loceklis atbalsta, ka ar valsts līdzekļiem finansē Sorosa struktūrvienības, A. Štokenbergs skaidroja: «Mēs nepētām, kas ir šo organizāciju dibinātāji. Piemēram, SIF milzīgu atbalstu ir sniegusi Norvēģijas valdība. Tie ir Norvēģijas valdības granti, kurus SIF piešķir konkursa kārtībā. Sabiedriskās organizācijas piedalās gan projektos, gan arī paša fonda izvērtēšanā. Mēs neskatāmies, kas ir organizāciju dibinātāji, un nedalām tos labākajos un sliktākajos dibinātājos.»
Uz jautājumu, kāds pienesums Latvijas valstij un tautai ir no līdzšinējās Sorosa finansēto organizāciju darbības, A. Štokenbergs atbildēja: «Nezinu. Neko tādu līdz šim neesmu pētījis.»
Līdzīgi uz šo jautājumu reaģēja labklājības ministre, SIF padomes locekle Ilona Jurševska (ZZS): «Es nevaru atbildēt! Es neesmu to pētījusi! Lai atbildētu uz šādu jautājumu, man ir jāiepazīstas ar padomes nolikumu – kādas ir tās funkcijas, kāda ir kompetence, kas ir šie objekti, sabiedriskās organizācijas, kuras tiek finansētas. Līdz ar to es jums šodien nevarēšu precīzi sniegt viedokli.»
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, SIF padomes loceklis Raimonds Vējonis (ZZS) teica: «Es SIF padomē biju īsu brīdi, un pēc atvaļinājuma es tur vairs nebūšu.»
Apstrādā skolotājus
SIF sabiedrisko attiecību speciālists Ralfs Spāde skaidroja, ka Providus iesaistīts Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmā NVO fonds. Pēc viņa teiktā, «NVO fonds mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanā, atbalstot aktivitātes, kas uzlabo dzīves kvalitāti bērniem un jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības un nabadzības riskam, un senioriem».
Turpretī TM sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice, skaidrojot Providus iesaisti valsts apmaksātajos projektos, rakstiski paskaidroja: «Providus līdz 2010. gada 30. jūnijam īstenoja Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2008. gada programmas projektu Skolotāji apgūst starpkultūru prasmes. Providus projekts bija viens no 17 projektiem, kas tika īstenots un finansēts no fonda 2008. gada programmas. Atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināja Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts 2008. gada decembrī, lēmumu par fonda finansējuma piešķiršanu, ņemot vērā strukturālās izmaiņas, pieņēma Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (16.06.2009.). Savukārt TM, no 2009. gada 1. jūlija pārņemot fonda vadošās iestādes funkcijas, nodrošināja projekta īstenošanas uzraudzību un atbilstoši granta līguma nosacījumiem veica maksājumus – projekta avansa maksājumu 2009. gadā un projekta noslēguma (gala) maksājumu (10% no projekta kopējām faktiskajām izmaksām) 2010. gadā.
Minētā projekta mērķis/sasniegtie rezultāti – attīstīt starpkultūru prasmi Latvijas skolotāju vidū un veicināt iecietību pret trešo valstu valstspiederīgajiem izglītības sistēmā un sabiedrībā, apmācot 150 skolotājus visos Latvijas reģionos, lai viņi kļūtu par starpkultūru izglītības multiplikatoriem.»
Gaida jaunus migrantus
Pārlapojot Providus pētījumus, Neatkarīgā pārliecinājās, ka pēdējo divu gadu laikā dominējošo vietu tajos patiešām ieņem migrantu tematika. Tā liecina, ka pašreizējā Providus darba aktualitāte ir apzināt, ar kādām grūtībām varētu saskarties Latvijā ieplūstošie migranti no trešajām pasaules valstīm un kā būtu jāietekmē Latvijas valsts politika, lai trešo valstu ieceļotāju dzīves apstākļi un tiesības būtu vienādas un pat vēl lielākas nekā pašreizējiem Latvijas iedzīvotājiem.
Piemēram, pētījumā Imigrantu integrācija Latvijā: valsts valodas apguve un pilsoniskā izglītība paustas bažas, ka Latvijas valdībai «imigrantu integrācijas politikā trūkst sistemātiskas pieejas». Pētījumā Ierobežojumi imigrantu bērnu tiesībām Latvijā secināts, ka trešo valstu imigrantu bērniem ir ierobežota pieeja valsts garantētai veselības aprūpei, izglītībai un sociālajai palīdzībai, kas «negatīvi ietekmē šo bērnu labklājību un tālāko attīstību, kā arī nostāda imigrantu bērnus nevienlīdzīgā situācijā gan ar vietējiem bērniem, gan citu imigrantu grupu bērniem, tādējādi kavējot arī viņu sekmīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā».
Veikts arī pētījums Shrinking Citizenship. Discursive Practices that Limit Democratic Participation in Latvian Politics (Sarūkošā pilsonība. Diskursīvā prakse ierobežotai demokrātiskai līdzdalībai Latvijas politikā). Kā norādīts Providus mājaslapā, pētījumā ar nožēlu secināts, ka Latvija neatšķiras no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur «labējiem politiķiem ir liela ietekme uz to, kā sabiedrība uztver imigrantus un minoritātes».
Savukārt pētījumā Migration, Employment and Labour Market Integration Policies in the European Union (2000–2009): Latvian country report (Migrācija, nodarbinātība un darba tirgus Eiropas Savienības integrācijas politikā) analizētas «migrantu uzņemšanas un nodarbinātības politikas Eiropas Savienībā».
Pētījumā Political Participation of Third Country Nacionals in Estonia, Latvia and Poland (Trešo valstu tautību līdzdalība politikā Igaunijā, Latvijā un Polijā) analizēts, vai Latvija un Polija «iet pareizajā virzienā, lai izpildītu ES imigrantu integrācijas politikas kopīgos pamatprincipus un Stokholmas programmu attiecībā uz imigrantu integrāciju».
Centrāle kļūst dāsnāka
Pētot Providus finansējumu pēdējo triju gadu griezumā, atklājās, ka lielākās summas Providus darbībai piešķīris Sorosa fonds – Latvija (SFL) un Sorosa organizāciju tīmekļa centrāle Open Society Institute. Zīmīgi, ka centrāles finansējums triju gadu laikā konsekventi pieaudzis un 2010. gadā tas salīdzinājumā ar citiem finansējumiem bijis visdāsnākais. Tas varētu liecināt par Dž. Sorosa cerībām uz Providus lomu Latvijas politikas mainīšanā par
labu Latvijā izvietojamajiem trešo valstu imigrantiem. Sorosa organizāciju tīmekļa centrāle Open Society institute 2010. gadā Providus piešķīrusi 142 424 latus, 2009. gadā – 124 937 latus, bet 2008. gadā 63 486 latus. Savukārt SFL 2010. gadā Providus atvēlējis 132 709 latus, 2009. gadā – 150 952 latus, bet 2008. gadā –127 638 latus.