Latvija pērn Ukrainai sniegusi militāro atbalstu vairāk nekā 0,25% apmērā no IKP

© f64.lv, Kaspars Krafts

Otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinets izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Latvijas atbalstu Ukrainai. Aizvadītajā gadā Latvija sniedza militāro atbalstu Ukrainai vairāk nekā 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izpildot starpvalstu drošības saistību vienošanās mērķus.

"Ukrainas aizstāvji pret Krievijas iebrucējiem pašaizliedzīgi cīnās jau gandrīz trīs gadus. Latvijas un sabiedroto valstu militārais un humānais atbalsts Ukrainai nedrīkst mazināties, tādēļ esam apņēmušies turpināt atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai. Turpināsim sniegt militāru atbalstu vismaz 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta arī turpmākajos gados," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Kopējā sniegtā militārā atbalsta apmērā iekļauts arī Ārlietu, Iekšlietu un Veselības ministrijas sniegtais militārās nozīmes atbalsts Ukrainai.

Lai izpildītu starpvaldību apņemšanos, tiek paredzēts, ka 2025. gadā Latvijas militāro atbalstu Ukrainai galvenokārt veidos jauni iepirkumi no Latvijas industrijas, ieguldījums starptautiskajā dronu un citās koalīcijās, Ukrainas karavīru militārās apmācības un citu ministriju divējādas nozīmes atbalsts Ukrainai.

Latvijā

Jau vairākkārt vēstīts, ka nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2025. gadu sāka ar paziņojumu, ka vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Tikmēr "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss intervijā aģentūrai LETA pauž uzskatu, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ.

Svarīgākais