Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" tieši ietekmē vismaz 16 ministriju un valsts kapitālsabiedrību amatpersonas, turklāt nav apkopota informācija par pašvaldību un citu atvasināto publisko personu kapitālsabiedrībām un to amatpersonām, aģentūra LETA noskaidroja Valsts kancelejā.
Likuma izmaiņas stāsies spēkā 1.janvārī, savukārt pārejas noteikumi paredz, ka attiecīgajām amatpersonām likuma prasībām neatbilstoša amatu savienošana ir jāizbeidz līdz 2025.gada 31.augustam, par amata atstāšanu iepriekš informējot kapitāla daļu turētāju vai iestādes vadītāju, norāda Valsts kancelejā.
Kā liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija, ierobežojumi tieši skar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci reģionālās attīstības jautājumos Ilzi Ošu, kas ir arī padomes priekšsēdētāja VAS "Elektroniskie sakari", Ārlietu ministrijas Īpašuma un loģistikas departamenta direktora vietnieci - Publiskā iepirkuma nodaļas vadītāju Sintiju Ķiksti, kas ir arī padomes locekle AS "Latvijas valsts meži".
Ierobežojumi skar arī piecas Finanšu ministrijas (FM) amatpersonas - valsts sekretāra vietnieci finanšu politikas jautājumos un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" padomes priekšsēdētāju Līgu Kļaviņu, administrācijas vadītāju Ievu Braunfeldi, kas ir padomes priekšsēdētāja vietniece VAS "Valsts nekustamie īpašumi", valsts sekretāra vietnieci nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olgu Bogdanovu, kas ir padomes priekšsēdētāja vietniece AS "Augstsprieguma tīkls", valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības fondu jautājumos Armandu Eberhardu, kas ir padomes loceklis AS "Augstsprieguma tīkls", valsts sekretāra vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu, kas ir padomes priekšsēdētājs "Conexus".
Līdztekus ierobežojumi skar divas Valsts kases amatpersonsa - pārvaldnieka vietnieku Kasparu Āboliņu, kas ir arī padomes priekšsēdētājs AS "Augstsprieguma tīkls" un pārvaldnieka vietnieku Jāni Poni, kas ir valdes loceklis AS "Latvijas Loto".
Tāpat ierobežojumi skar divas Satiksmes ministrijas amatpersonas - Aviācijas departamenta direktoru Artūru Kokaru, kurš ir arī AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs, kā arī Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktori Baibu Vīlipu, kas valdes locekle AS "Ventas osta".
Ierobežojumi skar arī Latvijas Nacionālā sporta centra valdes priekšsēdētāju Daniēlu Nātriņu, kas ir arī valdes loceklis Latvijas Olimpiskajā vienībā, VSIA "Latvijas koncerti" valdes locekli Guntaru Ķirsi, kurš ieņem valdes locekļa amatu arī SIA "Dzintaru koncertzāle".
Līdztekus ierobežojumi skar VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" valdes priekšsēdētāju un VSIA "Piejūras slimnīca" valdes locekli Artūru Bērziņu, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" valdes locekli Ģirtu Ansonu, kā arī VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" valdes priekšsēdētāju un pašvaldības SIA "Bauskas slimnīca" valdes locekli Margaritu Epermani.
Kā informē Valsts kancelejā, amatu savienošanas likumības kontroli nodrošinās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā", kas paredz būtiskus ierobežojumus amatu savienošanai, tostarp attiecībā uz amatu ieņemšanu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajos uzņēmumos.
Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Ierobežojumi ir attiecināmi arī uz zinātniskās institūcijas dibinātu kapitālsabiedrību, kuru vispārējie stratēģiskie mērķi ir saistīti ar zinātni un pētniecību vai inovāciju ieviešanu, valdes locekļiem.
Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.
Vienlaikus likums paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei. Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu.
Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka katrs amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.
Ar grozījumiem iecerēts mazināt interešu konfliktu riskus, veicināt efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un palielināt sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitāti. Tāpat šādi iecerēts nodrošināt, ka valsts amatpersonas pilda savus pienākumus atbildīgi un godprātīgi, novēršot riskus, ka var tikt kavēta valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde un amatu savienošana izmantota nesamērīgai finansiālu labumu gūšanai no papildu amatiem.