Sestdiena, 4.maijs

redeem Vijolīte, Viola, Vizbulīte

arrow_right_alt Latvijā

Kristīgā pasaule svin Pūpolu svētdienu

Šodien, ievadot Kluso nedēļu, kristīgā pasaule svin Pūpolu svētdienu.

"Šai svētdienā atceramies, kā Kristus dažas dienas pirms savas nāves, ļaužu priecīgi sveikts, ieradās Jeruzalemē, lai piepildītu savu pasaules Pestītāja misiju. „Daudz ļaužu klāja ceļā savas drēbes, bet citi cirta un klāja ceļā koku zarus” (Mt 21, 8). Šim gājienam par piemiņu ir Pūpolu svētdienas procesija, kuru ievadot, priesteris svētī palmu zarus vai pūpolus. Sv. Mises laikā tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts," norāda katoļu baznīca.

Pūpolu svētdienas liturģijai ir divas nozīmes. Tā piemin divus notikumus: vienu priecīgu, otru skumju. Šajā svētdienā svin Jēzus triumfālo ieiešanu Jeruzalemē, kad tauta Viņam klāja drēbes un palmu zarus uz ceļa, kur Viņš jāja. Otrs un skumjais notikums ir Kristus ciešanas, ko Baznīca sāk apcerēt evaņģēlijā.

"Kad Jēzus ieradās Jeruzalemē, jūdu autoritātes un okupantu – romiešu piekritēji tūlīt sāka Viņu iztaujāt, lai izpētītu Viņa mācību un uzskatus. Visi jautājumi bija virzīti uz to, lai Jēzu pieķertu kā dumpinieku pret iekarotājiem – romiešiem un kā pretinieku reliģiskā jomā, it īpaši lai apšaubītu, ka Viņš ir Mesija. Viss beidzās ar Jēzus arestēšanu un notiesāšanu uz nāvi, bet Jēzus neatzina šīs tiesas kompetenci un jau iepriekš pateica, ka Viņš brīvprātīgi un pēc debesu Tēva prāta upurēs savu dzīvību cilvēku atpestīšanai.

Jēzus kā karalis dodas uz savu troni, kas ir krusts, ar kuru Viņš satrieca nāvi un naidu, lai valdītu dzīvība un mīlestība. Lielais tautas vairums sumina Jēzu un sajūsmā pušķo Viņam ceļu, vijot goda vārtus, bet daži protestē. Tie ir farizeji – iespaidīgi tautas vadītāji. Iedomība tiem ir aizsegusi acis. Viņi nespēj saskatīt savu Pestītāju. Arī šodien aizvien vēl ir divas cilvēku grupas pasaulē. Vieni gaida Jēzu un viņu saņem kā Pestītāju, citi atkal ir vai nu naidīgi, vai, kas varbūt ir vēl ļaunāk, ir pilnīgi vienaldzīgi. Jo ir redzēts, ka bieži vien no naidīgiem cilvēkiem rodas dedzīgi apustuļi, kā, piemēram, apustulis Pāvils, kamēr vienaldzīgie neapzinās savu nožēlojamo stāvokli, kādā tie atrodas," rakstīts bīskapa Ā. Andreja Brumaņa homīlijā Pūpolu svētdienai.