Pirms Lielupes spridzināšanas mežs nekad nav bijis ūdenī, – šādus vārdus Neatkarīgajai vakar apgalvoja vairāki Vakarbuļļos sastaptie iedzīvotāji. Dažās mājās pie Lielupes ietekas jūrā ūdens vēl pirms nedēļas smēlies istabās un kaimiņš pie kaimiņa braucis laivā.
Nelielās bodītes pārdevēja Judīte nepavisam nav vienisprātis ar mutīgo vietējo zvejnieku Uldi, kurš svarīgi paziņo, ka pie visa vainojami augstie gruntsūdeņi. «Nekā!» uz savu taisnību pastāv Judīte. «Pat rudenī mežā ūdens stāvēja. Tā līdz šim nekad nav bijis! Tas notika pēc Lielupes spridzināšanas pagājušogad.» Uldis savukārt paziņo, ka gruntīgus plūdus varot izraisīt vien jūras vētras. Viņa mūžā tādas bijušas divreiz – 1969. gadā, kad ūdens smēlies istabā, un 2005. gadā, kad pietrūcis četru piecu centimetru, lai mājas pirmajā stāvā būtu slapjas kājas. «Es te 25 gadus zvejoju, es taču redzu. Nokrišņu šogad bija daudz, sasniga dziļš sniegs, tas kūst un krājas mežā. Klimats mainās,» Uldis skaidro savu versiju. Caurtekas arī nav tīrītas, kādreiz taču tām ir jāaizsērē.
Pēta plūdu riskus
Taisnība vien vietējam zvejniekam būs, jo pagājušajā gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu) sāka projektu Rīga pret plūdiem. Tā mērķis ir «laikus noteikt tos hidroloģiskos faktorus, kas nākotnē saistībā ar klimata pārmaiņām varētu negatīvi ietekmēt Rīgas iedzīvotājus, ekonomiku, kā arī dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, un izstrādāt risinājumus, kā šo ietekmi novērst vai mazināt».
Pētījuma pirmajā posmā aplūkoti applūšanas riski, kas saistīti ar pavasara paliem un vētru radītiem jūras ūdeņu uzplūdiem, un secināts, ka pašlaik Rīgas pretplūdu aizsardzība samērā labi pasargā pilsētu no jūras uzplūdiem, kas nepārsniedz divus metrus virs normālā ūdenslīmeņa.
Pie kaimiņa – ar laivu
Vakarbuļļu pašā galā sastaptās jaunās sievietes gan stāsta, ka vēl pirms nedēļas ūdens klājiens bijis tik dziļš, ka kaimiņš pie kaimiņa braucis ar laivu, bet bez gumijas zābakiem dažā labā mājā nebijis ko meklēt. Nu jau trakais slapjums rimies, vien staignā zeme un vietumis vīdošās lāmas liecina, ka Lielupe izgājusi no krastiem.
«Paralizētu vīru ar visu gultu nesa no mājas, kad ūdens sāka celties,» atceras kāda Dziesmas ielas iedzīvotāja. Šogad viņas vīrs līdz veikalam pat garajos zābakos neticis, piesmēlis un tad lavierējis pa mežu, kur sausāks. «Jūsu minētā adrese Dziesmas ielā atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā ar apstādījumiem (neatrodas applūstošo teritoriju robežās). Savukārt teritorijas ar applūšanas risku reizi 100 gados atrodas tuvāk Buļļupei (aiz Dzintara ielas),» Neatkarīgajai atbild Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Pētersone. «Lai atbrauc un paskatās!» par atbildi ir sašutusi Dziesmas ielas iemītniece.
Tomēr 2,20 metru atzīme, kas vērtējama kā kritiska, Daugavas grīvā pēdējo 140 gadu laikā pārsniegta tikai vienu reizi – 1969. gadā. K. Pētersone informē, ka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un Aizsargjoslu likumā noteikts – ja būvniecība paredzēta teritorijā, kas apzīmēta kā applūstoša reizi 100 gados, plānošanas un arhitektūras uzdevumā norāda uz papildu nosacījumiem, kas jāievēro, piemēram, zemes uzbēršana.
Maijā būs ieteikumi
Projekta Rīga pret plūdiem komanda brīdina, ka tuvākajos 100 gados Rīgā iespējami plūdi, kas varētu pārsniegt 2,6 metru atzīmi virs normālā ūdenslīmeņa un applūdināt ievērojamas pilsētas teritorijas. Cik nopietni uztverams tāds secinājums? «Tuvākie 100 gadi nenozīmē pēc 100 gadiem. Tas var notikt arī pēc diviem gadiem,» noteic Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa.
Nākamais pētījumu posms noslēgsies jau šā gada maijā, tad būs veikti aprēķini par pārējiem applūšanu izraisošajiem faktoriem – intensīviem nokrišņiem un gruntsūdeņu līmeņiem, kā arī izstrādāti ieteikumi un reāli priekšlikumi aizsardzībai no applūšanas un krastu noskalošanās. «Es jums pateikšu – visbīstamākie ir rietumu un ziemeļu vēji, kas skalo ārā Lielupes krastus. Bet vai ta’ kāds dos miljonus krastu stiprināšanai?» atmet ar roku vietējais zvejnieks Uldis.