Mūžībā devusies Augstākās tiesas Goda tiesnese

© pixabay.com

23.februāra naktī 82 gadu vecumā mūžībā devusies bijusī Krimināllietu departamenta senatore, Augstākās tiesas Goda tiesnese Valda Eilande, vēsta Augstākā tiesa.

Jautāta, kādi ir pamatprincipi, ko ievēro savā dzīvē un profesijā, Valda Eilande grāmatā “Mūsdienu Latvijas 151 jurists. Personība” atbildējusi - godīgums, taisnīgums, atklātība. Tieši tāda viņa paliks kolēģu un viņas darba turpinātāju atmiņā.

Juristes darbu sākusi prokuratūrā, vēl būdama pēdējā kursa studente, tiesu sistēmā Valda Eilande nostrādāja 45 gadus. Par tiesnesi kļuva pārmaiņu laikā - 1989.gadā, Augstākajā tiesā - 1990.gadā. No 1995.gada bija tiesnese Krimināllietu tiesu palātā, bet no 2000.gada līdz 2009.gadam senatore Krimināllietu departamentā.

Valda Eilande bija aktīva tiesnese un darīja daudz vairāk par tiešo darbu. Ilgus gadus viņa bija Augstākās tiesas plēnuma sekretāre un tiesnešu pārstāve Centrālajā Vēlēšanu komisijā. Latvijas Tiesnešu mācību centra valdes priekšsēdētāja un lektore, piedalījās likumu izstrādāšanas darba grupās, kopā ar kolēģi Pēteri Dzalbi sarakstīja Rokasgrāmatu kriminālprocesā tiesnešiem.

Valda Eilande bijusi Latvijas Tiesnešu biedrības viceprezidente, aktīvi piedalījās biedrības pasākumos arī pēc aiziešanas pensijā.

Senatore Eilande bija ar aktīvu un atklātu viedokli un pozīciju par tiesu sistēmas attīstību un arī problēmām, ko nebaidījās paust publiski. Aizejot pensijā, jautāta, ko vēlētu Latvijas juristiem, Valda Eilande sacījusi: esiet godīgi un taisnīgi, nemitīgi celiet savu kvalifikāciju!

Valdas Eilandes darbs un aktivitāte tiesu sistēmā bija augsti novērtēta - viņa vairākkārt saņēmusi Augstākās tiesas atzinības rakstus, Tieslietu ministrijas I pakāpes atzinības rakstu un zelta spalvu, Augstākās tiesas Temīdas balvu nominācijā “Gada tiesnesis”, Tieslietu sistēmas Goda zīmi un Goda tiesneses nosaukumu.

Augstākā tiesa izsaka visdziļāko līdzjūtību Valdas Eilandes bērniem, mazbērniem un citiem tuviniekiem, draugiem un domubiedriem.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais