Bricis: Vasarās biežāk piedzīvosim spēcīgus lokālus negaisus, kas līdzi nes lielgraudu krusu
"Lai lauksaimnieki stātos pretī klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, risinājums ir komplekss. Jāattīsta un jāizvēlas izturīgākas augu šķirnes, jāpielāgo augsnes apstrādes veids un laiks, būtiska nozīme jāpievērš augsekai, savlaicīgi jādomā par gruntsūdeņu izmantošanu un jāievieš apūdeņošanas sistēmas, kā arī ar valsts atbalstu jāattīsta precīzāka laikapstākļu prognozēšanas sistēma, uz lauksaimnieka interesēm balstīta pētniecība un jāizmanto sējumu apdrošināšana," kopsavelkot konferences "Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā" būtiskākās atziņas, uzsver LATRAPS sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane.
Konferencē 30.janvārī piedalījās kā ārvalstu, tā arī Latvijas eksperti un tajā pulcējās vairāk kā 200 Latvijas lauksaimnieku. Konferences dalībnieki kā visriskantāko no visiem laikapstākļu ekstrēmiem šogad vērtē krusu. Tai seko bažas par nelabvēlīgiem sējumu ziemošanas apstākļiem un katastrofālu sausumu pavasarī un vasarā.
Atklājot konferenci, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinīgi vērtēja pasākuma aktualitāti: "Pagājušais gads bija ļoti sarežģīts. Tāpēc ir svarīgi runāt par riskiem un to pārvaldību, jo riska gadījumu Latvijā nākotnē var kļūt arvien vairāk."
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš iezīmēja problemātiku un iespējamās sekas vēl precīzāk: "Mums ir jāpielāgojas klimata pārmaiņām. Šis ir brīdis, kad varam izlemt, vai esam gatavi riskēt ar savu ražu."
"Izaicinājumi visiem Eiropas lauksaimniekiem ir vienādi. Un šis nav tikai apdrošināšanas jautājums. Jautājums ir, kādu instrumentu kopumu varam izmantot risku pārvaldībai," atklājot konferences prezentāciju daļu, norādīja Eiropas vadošā lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīva "Vereinigte Hagel" valdes loceklis Tomass Gerke.
LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis, raksturojot laikapstākļu mainību un tendences Latvijā, uzsvēra, ka vidējā gaisa temperatūra visbūtiskāk paaugstinās uz silto ziemu rēķina. Silta ziema, agrs pavasaris nozīmē arī agrāku veģetācijas perioda sākšanos. Taču veģetāciju pavasarī visvairāk apdraud maija salnas. Domājot par lauksaimniekiem noderīgiem risinājumiem ilgtermiņā, T. Bricis uzsvēra, ka Latvijā būtu nepieciešams veikt zinātniskos pētījumus par kailsala un pavasara salnu lokālo ietekmi uz lauksaimniecību. Vienlaikus nepieciešams arī attīstīt Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra kapacitāti.
Novērots, ka siltās ziemas nes vairāk nokrišņu, kas tik ļoti pietrūkst vasarās sausuma periodos. Būtu vērts attīstīt lauku apūdeņošanas sistēmu, jo Latvijā gruntsūdeņi ir pieejami daudz brīvāk un plašāk, nekā, piemēram, Spānijā un Portugālē, kur, pat neraugoties uz grūto ūdens pieejamību, apūdeņošanas sistēmas tiek plaši izmantotas.
LTV laika ziņu redaktors arī norādīja, ka vasarās biežāk piedzīvosim spēcīgus lokālus negaisus ar vēja brāzmām, kas līdzi nes lielgraudu krusu.
Konferencē piedalījās arī lauksaimnieks no Lietuvas Virginijus Beinoras, kurš uzskata, ka lauksaimniecība ir bizness, kurā ir jāpieņem un jāiemācās sadzīvot ar dažādiem izaicinājumiem. "Daudz dzirdu, ka lauksaimniekiem būtu jācīnās ar klimata pārmaiņām. Manuprāt, mums ir jāpielāgojas un jāmēģina ar tām sadzīvot," norāda V. Beinoras.
"Ikvienam mūsdienu zemniekam ir jābūt ilgtermiņa vīzijai par savas saimniecības attīstību, minimālai atkarībai no ārējiem faktoriem, paļaujoties uz paša rastiem risinājumiem, un sējumu apdrošināšanai. Sējumu apdrošināšana nozīmē to, ka es kā lauksaimnieks varu gulēt naktīs mierīgi, zinot, ka man kāds palīdzēs, kad pienāks grūtības. Tāpat ir jālūkojas pēc alternatīvām izejvielām un jaunām tehnikām, kā tās gudri un taupīgi izmantot. Jāinvestē jaunās tehnoloģijās, lai ilgtermiņā taupītu laika un finanšu resursus, kā arī jāmodelē peļņas un zaudējumu aprēķins pirms ražas ienākšanās."
V. Beinoras asi kritizēja Lietuvas valsts pārvaldes īstenoto lauksaimniecības politiku - tā neatbilst zemnieku reālajām vajadzībām. Vienlaikus trūkst arī sadarbība ar zinātnes institūcijām, lai pētījumi tiktu veikti reālos lauka apstākļos un būtu komercializējami. Noslēgumā lietuviešu zemnieks vēlēja ikvienam lauksaimniekam ar savu rīcību būt saimnieka vārda cienīgam.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone diskusijā ar ekspertiem uzsvēra, ka Latvijā klimata risku pārvaldība ir viens no Zemkopības ministrijas stratēģiskajiem jautājumiem: "Ir jāiegulda zināšanās, ciešākā sadarbībā ar lauksaimniekiem, kā arī zinātnieku iesaistē!"