Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Latvijā

Sāks sarunas par iespējamo atomelektrostacijas būvniecību Latvijā

© pixabay.com

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

KEM norāda, ka ilgtermiņā, plānojot atteikties no fosilo energoresursu izmantošanas, ir nepieciešams izvērtēt iespējas panākt elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu nodrošināšanu. Šobrīd tam ir iespējami vairāki tehniskie risinājumi vai to kombinācijas, tostarp atjaunojamo energoresursu parku mērķtiecīga attīstība, nodrošinot tos ar elektroenerģijas ilgtermiņa uzkrātuvēm, ūdeņraža nozares attīstība ar ūdeņraža ražošanas, pārvades un izmantošanas stratēģisku attīstību, nākotnē plānojot pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi, kā arī ir iespējama kodolenerģētikas nozares attīstība, plānojot atomelektrostaciju ar maziem modulārajiem reaktoriem (SMR) būvniecību un ilgtermiņa izmantošanu.

Ņemot vērā, ka visi tehniskie risinājumi ir sākotnējā attīstības stadijā, to ieviešamas izmaksas, kā arī ieguvumi vēl nav skaidri zināmi, norāda KEM.

Ja Latvijā tiks pieņemts lēmums attīstīt kodolenerģētikas nozari, to varēs realizēt divos dažādos veidos. Viens no veidiem ir - patstāvīgi attīstīt kodolenerģētikas nozari un izbūvēt vienu vai vairākas atomelektrostacijas elektroenerģijas bāzes jaudas nodrošināšanai. Savukārt otrs veids ir meklēt sadarbības iespējas kā attīstīt kodolenerģētikas nozari sadarbībā ar Igauniju tādējādi nodrošinot bāzes jaudu reģiona līmenī.

KEM norāda, ka situācijā, kad gan Latvija, gan Igaunija vērtē kodolenerģētikas attīstību kā potenciāli labāko risinājumu energoapgādes nodrošināšanai nākotnē, teorētiski ir iespējama abu valstu sadarbība, vienlaicīgi attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt ES finansējumu.

Tāpat ir iespējama sadarbība Latvijai piedaloties Igaunijas atomelektrostacijas projekta realizācijā, palielinot Igaunijas projektā paredzēto atomelektrostacijas jaudu un stiprinot starpsavienojumu jaudu ar Latviju. Kā arī sadarbība iespējama Latvijai kā akcionāram piedaloties Igaunijas atomelektrostacijas projekta realizācijā atbilstoši Igaunijas līdzšinējai projekta idejai.

Atomelektrostacijas būvniecība sadarbībā ar Igauniju risinātu izmantotās kodoldegvielas glabāšanas jautājumu - Igaunijas austrumos zemes slāņu struktūra ir piemērota izmantotās kodoldegvielas ilgtermiņa glabāšanai, kamēr Latvijas iežos tas nav iespējams, pauž KEM pārstāvji.

Ministrijā arī piebilst, ka Latvijā vienīgajā specializētajā radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" Baldones novadā ir virsmas tipa glabātava, kurā apglabā un uzglabā tikai zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumus, proti, tā nav piemērota izmantotās kodoldegvielas glabāšanai.

KEM norāda, ka kodolenerģētikas nozares attīstībai nepieciešamā finansējuma apmērs būs atkarīgs no izvēlētā risinājuma, taču lielākās izmaksas paredzamas, ja Latvijā tiks attīstīta kodolenerģētikas nozare un būvēta atomelektrostacija ar SMR. Ņemot vērā, ka provizoriskās atomelektrostacijas investīcijas sasniedz 4,5 miljonus eiro par megavatu, tad SMR atomelektrostacijas ar jaudu 300 MW izbūvei ir nepieciešami aptuveni 1,35 miljardi eiro.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka būs nepieciešams realizēt vairākus pasākumus, tostarp veikt pētījumus, lai kvalitatīvi izstrādātu tiesisko un tehnisko ietvaru, nodrošināt izmantotās kodoldegvielas glabāšanu, izbūvēt zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu glabāšanas tvertnes, nodrošināt personāla apmācības ilgtermiņā, kopējās izmaksas provizoriski varētu sasniegt arī divus miljardus eiro.

KEM arī norāda, ka ir jāparedz ikgadējais finansējums valsts budžetā apmēram 1,44 miljoni eiro apmērā, kas būs nepieciešams vismaz 40 speciālistu piesaistei uzraudzības, un regulatīvo funkciju veikšanai.

Plānots, ka līdz 2024.gada 1.jūlijam KEM jāizstrādā ziņojums par sākto sarunu rezultātiem.