Eksperts: Mežu īpašniekiem, iespējams, trūkst izpratnes par kopšanas nozīmību meža ekosistēmā

© Ģirts Ozoliņš/MN

Tikai 15% privāto mežu īpašnieku pērn veikuši meža kopšanas darbus, liecina VIDI WOODS apkopotie uzņēmuma dati. Savukārt teju 85% uzņēmuma klientu 2023. gadā izvēlējušies veikt kailcirti, kas ir finansiāli izdevīgāks mežizstrādes veids, nesot īpašniekam tūlītēju peļņu. Dati ļauj secināt, ka privāto mežu īpašnieku vidū joprojām, iespējams, trūkst izpratnes par kopšanas nozīmību meža ekosistēmā un potenciālo materiālo pienesumu nākotnē.

VIDI WOODS mežu apsaimniekošanas eksperts Matīss Rozītis: “Lai arī sanitārās un kopšanas cirtes nav jāveic katru gadu, īpašnieku īpatsvars, kas to darījuši pērn, proti, vien 7% sanitārās un kopšanas cirtes un 8% izlases cirtes, ir neliels, ja skatāmies uz kopējām mežu platībām. Tas ļauj secināt, ka privāto mežu īpašnieki diemžēl neveic regulāras sava meža pārbaudes un nemonitorē to veselības un attīstības potenciālu, kā tas būtu ieteicams.”

Ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus, kas arvien biežāk ietver vētras, ilgstošus sala vai sausuma periodus, ikvienam īpašniekam būtu ieteicams veikt regulāru meža apsekošanu ne retāk kā divas reizes gadā, kā arī ikreiz pēc ekstremāliem laikapstākļiem - stiprām vētrām, plūdiem vai sausuma periodiem, jo šādi notikumi var radīt kaitējumu mežam, ko vēlams laikus identificēt un novērst, lai nodrošinātu meža veselību ilgtermiņā un laikus apzinātu bojātus vai kritušus kokus, kā arī konstatētu jebkādas slimības vai kaites, kas var apdraudēt meža veselību kopumā.

Kādos gadījumos jālemj par kopšanas cirti?

Kopšanas cirtes pamatmērķis ir retināt koku blīvumu, lai stiprākajiem kokiem ļautu labāk attīstīt gan sakņu sistēmu, gan arī koka virszemes daļu. Tās laikā mežs tiek atbrīvots no zemākas kvalitātes vai konkurences spēju zaudējušiem kokiem, veicinot stiprāku un veselīgāku koku attīstību.

Pirmā kopšanas cirte jaunaudzēm būtu jāveic, kad to vecums sasniedzis 5‒10 gadus. Diapazons atšķiras no koku sugas, meža tipa, augsnes apstākļiem un arī mežsaimniecības mērķiem.

Kopšanas cirtes vēlams veikt vairākkārt. Jaunākiem mežiem kopšana ir biežāka - vidēji ik pa 4‒5 gadiem, savukārt vecākiem retāka - vidēji ik pa 10‒15 gadiem, uzmanību koncentrējot uz vecāku un bojātu koku nociršanu. Vienlaikus jāņem vērā arī konkrētā situācija - vai nav bijušas vējgāzes vai citi nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Kādos gadījumos jāveic sanitārās cirtes?

Sanitāro ciršu pamatfunkcija ir uzturēt mežu veselu. Tāpēc sanitārās cirtes laikā tiek izcirsti slimi, bojāti vai citādi nevēlami koki. Tā palīdz novērst kaitēkļu izplatību mežā, kas īpaši aktuāla bija arī 2023. gada vasarā saistībā ar mizgrauža izplatību Latvijas mežos.

Sanitāro ciršanu vēlams veikt vidējā meža audzēšanas fāzē, proti, kad mežs sasniedzis 20‒60 gadu vecumu, un atkārtot pēc nepieciešamības, ja pārbaužu laikā identificēts daudz kritušu, lūzušu vai kaitēkļu apsēstu koku.

Šis mežizstrādes veids palīdz saglabāt meža ekosistēmas veselību un novērst turpmākus bojājumus.

Jāatzīmē gan, ka kopšanas un sanitārās cirtes lielākoties nenesīs būtisku un tūlītēju peļņu īpašniekam, taču tās segs tehniskās izmaksas šo darbu veikšanai. Vienlaikus jāsaprot, ka šīs darbības palīdz uzlabot meža kopējo kvalitāti un veicina tā ilgtspējīgu attīstību, kā rezultātā nobrieduša meža vērtība var pieaugt pat par 20%.

Kādos gadījumos var lemt par kailcirti?

Kailcirtes laikā tiek izcirsti visi koki noteiktā teritorijā, ja mežs sasniedzis konkrētu vecumu vai koku vidējo caurmēru.

Nenoliedzami, šī metode ir finansiāli izdevīgākā, ļaujot nocirst maksimālu koku daudzumu īsā laika periodā. Tomēr jāatceras, ka nesen pieņemtie noteikumi paredz īpašniekam jaunu pienākumu, ja kailcirte veikta mežaudzē ar samazinātu koku caurmēru. Proti, īpašniekam šādos gadījumos ir pienākums trīs gadu laikā veikt meža mākslīgo atjaunošanu, iestādot jaunu mežu, nevis ļaujot tam atjaunoties dabiski. Tas ir papildu finansiāls ieguldījums, ar ko jārēķinās īpašniekiem.

VIDI WOODS aicina ikvienu meža īpašnieku būt prasmīgam sava īpašuma apsaimniekotājam, regulāri apsekot mežus un neaizmirst arī par nepieciešamību veikt meža sanitārās un kopšanas cirtes, kad tas nepieciešams vai kad sasniegts piemērots meža vecums.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.