Raidījums: vai "Borjomi" tirgošana Latvijā ir sankciju pārkāpums?

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa ieviesa vēl nebijušas sankcijas. Tās vērsa pret krievu politiķiem un uzņēmējiem, kas guvuši labumu no Vladimira Putina režīma un to atbalstījuši. Izrādījās, ka arī leģendārais gruzīnu minerālūdens “Borjomi” piederēja sankcionētiem oligarhiem. Latvijas tīkli darījumus ar “Borjomi” pa tiešo pārtrauca. Tagad minerālūdens veikalu plauktos nonāk ar starpnieku palīdzību, un Ģenerālprokuratūra pārbauda, vai tas ir legāli, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais “Borjomi” minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās “Borjomi” ir atgriezies.

Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006. gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. To pamatoja ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". Nevienā citā valstī aizdomas par zemu kvalitāti neradās. 2013. gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa". Importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieviestas starptautiskas sankcijas pret simtiem Krievijas politiķu un Kremlim pietuvinātu oligarhu, arī četriem "Alfa grupas" īpašniekiem": Mihailu Fridmanu, Germanu Hanu, Alekseju Kuzmičevu un Latvijas dubultpilsoni Pjotru Avenu. Kā ziņo Gruzijas mediji, "Borjomi" ražotnē darbs apstājās. Jau dažus mēnešus vēlāk "Alfa grupa" bez maksas nodos nepilnus 8% uzņēmuma daļu Gruzijas valdībai. Sankcionēto oligarhu firmai paliek 49,99% akciju.

Latvijā "Rimi" un "Maxima" veikalu ķēdes šo minerālūdeni netirgo. "Rimi" to pamato ar ētiskiem apsvērumiem.

Mazākās veikalu ķēdēs “Borjomi” ir plauktos. Tas atrodams "Mego", arī tirdzniecības ķēdēs "Lats", "Elvi" un citos. To nopirkt var arī dzērienu bodēs "Spirits & Wine", "Alko Outlet" un "Latvijas Balzama" veikalos un pat "Cenu klubā". "Borjomi" pārdod arī firmas, kas specializējas biroju apgādē, piemēram, "Augļu serviss". Minerālūdens pieejams pat Ministru kabineta kafejnīcā.

Veikalu tīklā "Top!" “Borjomi” arī ir pieejams. Tā pārstāvji informē, ka pagājušā gada maijā tīkls pārtrauca šo produktu tirgot. Bet tagad atraduši piegādātāju, ko neuzskata par sankcijām pakļautu.

"Ņemot vērā liegumu norēķināties par preci ar minēto Gruzijas uzņēmumu, sadarbība tika pārtraukta. 2022. gada decembrī, balstoties uz lielo pieprasījumu no pircējiem un "Borjomi" īpašnieku struktūras maiņu, tika nolemts uzsākt sadarbību ar Latvijas uzņēmumu "Konig Distribution", kas veikaliem "top!" piegādā Gruzijā ražoto "Borjomi" ūdeni," norāda veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.

Arī pārējie veikalu tīkli informē, ka šo produktu iegādājas no izplatītāja "Konig Distribution". Tas uzsver, ka stingri ievēro Eiropas Savienības un Latvijas likumus, un "Nekā personīga" iesaka sazināties ar "Borjomi" oficiālo pārstāvi Latvijā - Lietuvas uzņēmumu “IDS Borjomi Europe”.

"Ir ierobežotas darbības ar akcijām un īpašuma daļām, un tas arī viss, bet visas darbības ir atļautas. Mūsu gadījumā ir pieņemts īpašs lēmums Ir pat izdota atļauja strādāt Lietuvas teritorijā - pieņemt maksājumus, veikt maksājumus un izplatīt produktus. Tāpat Latvijā "Borjomi" nekad nav bijis sankcionēts vai kaut kas tamlīdzīgs," saka "IDS Borjomi Europe" pārstāvis Latvijā Gastons Galenieks.

"Borjomi" minerālūdeni Baltijā importē Lietuvas uzņēmums "IDS Borjomi Europe". Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta mājas lapā publicētā informācija liecina, ka šīs firmas aktīvi ir iesaldēti, jo to kontrolē Eiropas sankciju sarakstā iekļautie Fridmans, Hans, Kuzmičevs un Avens.

Šomēnes Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai "Borjomi" tirdzniecība nav sankciju pārkāpums. Pārbaude sākta pēc krievu aktīvista Dmitrija Savvina iesnieguma. Viņš savulaik publiski kritizēja Krimas aneksiju, tādēļ pret viņu Krievijā tika sākta politiska vajāšana. 2015. gadā viņš lūdza politisko patvērumu Latvijā.

"Fridmans šobrīd ir Maskavā, kā mēs varam kontrolēt finanšu ķēdes? Vai viņš ir saņēmējs vai nē? Praktiski instrumentu nav. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs moments. Tā ir atbilde, kāpēc šis uzņēmums Lietuvā, pret viņu ir sankcijas. Manuprāt, mēs arī varam kaut ko izdarīt šādā situācijā. Nenormāli, ka ar vienu roku mēs atbalstām “Twitter” konvoju, bet ar otru roku mēs veikalā nopērkam "Borjomi" un atbalstām Frīdmanu vai Avenu," uzvser Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācijas vadītājs Dmitrijs Savvins.

Eiropā sankcionētām personām piederoši uzņēmumi var turpināt strādāt tikai tad, ja tie var nodrošināt, ka šiem cilvēkiem kompānijā nav kontroles un ka viņi no tās negūst nekādu labumu. Sankcionētā krievu uzņēmēja Alekseja Mordašova Latvijas uzņēmums "Severstal Distribution", piemēram, kopā ar saistītiem uzņēmumiem Eiropā pilnībā nonācis pie jauniem īpašniekiem Itālijā. Samaksu par iegādi viņi iemaksājuši īpašā depozīta kontā, kas būs iesaldēts tik ilgi, kamēr pret Mordašovu būs spēkā sankcijas.

Kā tiek kontrolēts tas, vai ienākumi no "Borjomi" pārdošanas nenonāk pie sankcionētajiem uzņēmējiem, publiskas informācijas nav. Saskaņā ar VID Muitas pārvaldes datiem, kopš pagājušā gada vasaras nav bijuši gadījumi, kad sankcijām pakļauti uzņēmumi būtu mēģinājuši Latvijā ievest minerālūdeni "Borjomi" . Taču Latvijas muita kontrolē tikai to, kas tiek vests pār valsts ārējo robežu. Preces, kas tiek ievestas no Lietuvas, netiek kontrolētas.

"Alfa Group" īpašniekiem pielāgošanās dzīvei sankcionētu personu statusā nav vedusies viegli. Mihails Frīdmans, kuram ir Krievijas un Izraēlas pase, pēc uzturēšanās Londonā un vēlāk Izraēlā, oktobrī atgriezies Maskavā. Germans Hans Krievijā no Londonas atgriezās jau pagājušajā gadā un nesen zaudēja tiesā, kurā mēģināja apstrīdēt sev piemērotās Eiropas Savienības sankcijas. Alekseju Kuzmičevu pirms mēneša Francijā aizturēja aizdomās par sankciju pārkāpšanu un nodokļu krāpšanu. Pjotrs Avens, kā apgalvo viņa advokāti, uzturas Latvijā. Taču arī viņa vārds šoruden ierauts skandālā.

Starptautiskā izmeklējošo žurnālistu konsorcija (ICIJ) rokās nonākušie "Kipras dokumenti" liecina, ka dienā, kad Eiropā stājās spēkā sankcijas pret Avenu, no viņa konta Austrijā uz viņa asistenta kontrolētas firmas kontu tika pārskaitīti pieci miljoni dolāru. Tālāk tā tika novirzīta uz citiem asistenta kontrolētiem kontiem. Šos dokumentus pētīja žurnālists Matejs Roska (Matei Rosca).

"Nav pilnīgi skaidrs, vai [maksājums] ir obligāti saistīts ar sankcijām, bet, protams, sakritība ir acīmredzama. Tā kā Apvienotajā Karalistē notiek civillieta, līdz šīs civillietas noslēgumam nav skaidri zināms, vai Avens ir izdarījis kaut ko nepareizu," norāda pētījuma autors Matejs Roska Icij.

Rietumiem ir ļoti grūti distancēties no šiem ļoti nozīmīgajiem Krievijas uzņēmējiem, jo ļoti ilgu laiku šie cilvēki šeit, Rietumos, bija ļoti gaidīti un bija elites daļa, viņi tika novērtēti un cienīti. Un kopš 2022. gada februāra, kopš pilnīgas invāzijas, rietumi cenšas apturēt viņu darbību. Taču, tā kā viņu darbība bija regulēta, legāla un visaugstāko sabiedrības slāņu novērtēta, respektēta, izrādās, ka praksē to ir ārkārtīgi grūti panākt.

Avenam un viņa biznesa partneriem Krievijā pieder banka un citi vērtīgi īpašumi. Rietumos viņu lielākais aktīvs bija investīciju firma "LetterOne". Pēc oligarhu daļu iesaldēšanas, pie teikšanas tika mazākuma akcionārs. “The Financial Times” raksta, ka pērn akcionārs kompānijas vadībai izmaksājis bonusus 65 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Borjomi” pārstāvis Latvijā uzsver, ka minerālūdens ir ražots Gruzijā un tā izplatīšanu vada ofiss Ukrainā. Viņš arī noliedz, ka piegāžu pārtraukums pagājušajā gadā bija jebkādā veidā saistīts ar sankcijām.