Glābēji piesardzīgi par došanos uz Japānu
Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa atklātajā vēstulē Latvijas valdībai paustās idejas uz dabas katastrofu skarto Japānu sūtīt Latvijas glābējus un ārstus atbildīgie dienesti vērtē piesardzīgi. Vairākums Neatkarīgās aptaujāto ekspertu uzskata – steigties ar palīdzības sūtīšanu Japānai nav nepieciešams.
P. Apinis pirmdien izsūtītajā vēstulē pauda atziņu, ka Latvijai 100 000 latu vietā uz Japānu vajadzēja aizsūtīt glābējus no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, kā arī atomfiziķus un citus speciālistus. «Tā būtu fantastiska pieredze pašiem glābējiem, turklāt Latvijai nākotnē tas arī dotu labumu,» savu viedokli vēstulē pamato P. Apinis.
Japāna nav izteikusi vēlmi uzņemt
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis skaidro, ka Japāna pagaidām nav izteikusi vēlmi saņemt Latvijas glābšanas dienestu speciālistu palīdzību. «Latvijas ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim bija tikšanās ar Japānas vēstnieku, kurā bija izklāstītas idejas un iespējas, kā Latvija varētu palīdzēt. Japāna pateicās par izteiktajiem piedāvājumiem un nosūtīja tos uz Tokiju valdībai, tomēr uzsvēra, ka tai pašai ir liela pieredze krīzes situācijās un glābšanas darbos.»
J. Sīlis atzina, ka Japānai pašlaik esot svarīgāka koordinēta palīdzība no Eiropas Savienība (ES), kur arī Latvijai varētu būt noteikta loma. «Japānas gadījumā kopējā ES palīdzība būs daudz efektīvāka par atsevišķu mazu valstu sadrumstalotu palīdzību,» skaidro J. Sīlis.
Radiācijas drošības centrs piesardzīgs
Arī Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā (RDC) pauž piesardzību attiecībā uz P. Apiņa paziņojumu. RDC direktora pienākumu izpildītājs Jāzeps Malnačs uzskata, ka pieredze ir lieliska lieta, tomēr stipri jāpārdomā par jebkura glābēja un speciālista sūtīšanu uz paaugstinātas radiācijas vietu. «Kurš uz Japānu nosūtītajiem speciālistiem garantēs drošību? Pagājušajā nedēļā paaugstināja Fukušimas bojātās atomelektrostacijas trauksmes līmeni uz piekto pakāpi. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī var notikt negadījums ar plašām sekām. Vai uz tādu vietu jāsūta mūsu cilvēki? Domāju, ka nē,» skaidro J. Malnačs.
RDC uzskata, ka cilvēku glābšanas un evakuēšanas organizatoriskais jautājums Japānā norit augstā līmenī. «Ja viņi ātri spēj evakuēt 300 000 cilvēku, tātad darba organizācija tur ir kārtībā un viņi paši ar problēmu spējīgi tikt galā,» uzskata J. Malnačs.
Glābējiem traucē lielie attālumi
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) norāda, ka uz Japānu nosūtīt visu glābējiem nepieciešamo aprīkojumu un tehniku būtu pārāk sarežģīti lielo attālumu dēļ. Savukārt, ja glābējiem uz vietas nav vajadzīgā aprīkojuma, ir jālūdz palīdzība japāņiem. «Tas savukārt ir pretrunā ar VUGD starptautisko vienību pamatprincipu – nesagādāt rūpes katastrofu vietās,» stāsta VUGD preses sekretāre Inga Vetere. VUGD starptautiskajām vienībām ir jābūt autonomām un neatkarīgām no iekšējiem apstākļiem. Japānas gadījumā šos nosacījumus nevarētu pilnā apjomā realizēt. «Vēl vasarā VUGD starptautiskās vienības devās uz Krieviju dzēst ugunsgrēkus. Glābējiem bija gan sausā pārtika, gan arī teltis, mašīnas un pārējais aprīkojums. Japāna atrodas krietni tālāk, tāpēc nav garantijas, ka būtu iespēja glābējus aizsūtīt pilnā ekipējumā,» uzskata I. Vetere.
Katastrofas upuru skaits Japānā sasniedzis vairāk nekā 8000 cilvēku, bet bez vēsts pazuduši gandrīz 13 000 iedzīvotāju. 15. martā Japāna oficiāli lūdza ES palīdzību seku likvidēšanai. Vairākas ES valstis, atsaucoties uz lūgumu, Japānai nosūtīja segas, matračus, dzeramā ūdens pudeles un ūdens attīrīšanas iekārtas.