Rinkēvičs: Plaisu starp cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem diez vai varētu mazināt ar pabalstu dalīšanu
Plaisu starp cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem diez vai varētu mazināt ar pabalstu dalīšanu, taču tas būtu iespējams, veicinot ekonomisko aktivitāti, pārliecināts Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Taujāts par pētījumu "Sabiedrības saliedētības radars 2023", kas skatīts Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, Rinkēvičs trešdien žurnālistiem atzina, ka viņš vēl nav detalizēti iepazinies ar pētījumu. Tā rezultāti liecina, ka gandrīz piektajai daļai jeb 18% Latvijas pilsoņu šķiet pieņemami neuzrādīt savus ienākumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Turklāt tikai nedaudz vairāk par pusi jeb 56% Latvijas pilsoņu uzskata, ka ir svarīgi piedalīties vēlēšanās. Savukārt aizvainojumu pret valsti vidēji Latvijā izjūt 26% iedzīvotāju.
Rinkēvičs uzsvēra, ka plaisu starp cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem var mazināt ar mērķtiecīgu un metodisku darbu, veidojot nodokļu politiku, kā arī radot priekšnoteikumus, lai cilvēki varētu sākt saņemt lielākus ienākumus. Tāpat prezidents sacīja, ka labi zināma, kāda ir situācija valstī, it īpaši pēc pagājušā gada 24.februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Pēc Rinkēviča paustā, daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri ilgstoši bijuši Krievijas propagandas telpā, vai nu ir joprojām samulsuši, vai joprojām atrodas Krievijas propagandas ietekmē. Prezidents uzsvēra, ka arī šajā jautājumā ir jāiegulda liels darbs.
"Tas nebūs paveicams ne ar likumu, ne ar dekrētu, nedz arī ar divām, trim runām. Tas ir mūsu kopīgais darbs. Tajā pašā laikā ir pētījumi, sociālie tīkli un iespējas tikties ar cilvēkiem, ko es arī darbu. Esmu ticies ar cilvēkiem novados, tostarp apmeklēju arī Latgali. Esmu bijis mazākumtautību skolās. Manī ir liela optimisma daļa, ka lietas lēnām, bet mainās. Tas ir jāveicina ar aktīvāku prezidenta, Saeimas, valdības, nevalstisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības un aktīvistu līdzdalību," sacīja Rinkēvičs, solot padziļināti iepazīties ar pētījumu.
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura šodien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu, atzina, ka viņa nav lietas kursā par pētījumu. Tomēr viņa uzsvēra, ka ne velti, veidojot valdību, viena no galvenajām tēzēm bija, ka jāveido latviska, droša, labklājīga un iekļaujoša Latvija.
Premjere vērsa uzmanību uz to, ka jau pirmajā valdības sēdē tika izveidots risinājums dārgajiem AS "Sadales tīkls" maksājumiem, Uzņēmējiem maksa nav paaugstināta, savukārt iedzīvotāji savos rēķinos var redzēt, ka "Sadales tīkla" abonementa maksājums ir samazināts. Arī nākamajam periodam ir atrasti risinājumu, nosakot iespējamo sadārdzinājumu paaugstinājumu, kas nevar būt tik straujš, kāds tas bija iepriekš.
Tāpat Siliņa akcentēja atbalstu uzņēmējiem. Viņa minēja, ka svarīgi mazināt birokrātiskos procesus, kā arī atbalstīt tos uzņēmējus, kas nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību. Ministru prezidente klāstīja, ka arī nākamā gada budžetā bija svarīgi meklēt atbalstu sociāli mazaizsargātām grupām, piemēram, atjaunota piemaksa par darba stāžu līdz 1995.gadam, kas iepriekš netika veikta un arī tas varēja radīt zināmu nevienlīdzību.
Premjere pieminēja arī latviešu valodu, atzīmējot, ka no 2025.gada visi bērni mācīsies latviešu valodā. Tāpat viņa izcēla rūpes par Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem, lai viņi varētu integrēties un lai latviešu valoda kļūtu par vienojošu aspektu. Siliņa akcentēja, ka valoda, valsts, kurā mēs dzīvojam, ir tas, kas vieno Latvijas iedzīvotājus. Premjeres ieskatā, viņas vadītā valdība kopumā ir mainījusi fokusu attiecībā uz sociālo jomu. Ministru prezidente atzina, ka sociālā nevienlīdzība var šķelt sabiedrību, tāpēc valdība vēlas šiem jautājumiem pievērst pastiprinātu uzmanību.