IZM: Valstij ir tiesības nevis pienākums pilnā pamērā finansēt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas

© Kaspars Krafts/f64

Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas juridiskais ietvars nenosaka valstij pienākumu finansēt tās pilnā apmērā, bet gan paredz sporta skolu tiesības saņemt valsts finansējumu izglītības programmu īstenošanai, aģentūrai LETA skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Atbilstoši ministrijas sniegtajai informācijai, valsts finansējums ir piešķirts 84 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, tostarp 66 pašvaldību un 18 privātajām izglītības iestādēm.

Šogad finansējuma kopējais apmērs profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 23 405 094 eiro. No tiem pedagogu darba slodzes sabalansēšanai piešķirti 2 305 589 eiro, bet algas likmes paaugstināšanai no 900 līdz 1020 eiro - 995 961 eiro.

Savukārt nākamgad finansējums pedagogu darba samaksai plānots 25 397 016 eiro, kā arī 3 107 400 eiro - pedagogu zemākās algas likmes palielināšanai no 1020 uz 1145 eiro.

IZM atsaucās uz grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas", ar kuriem tika pilnveidota profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas kārtība. Tā nosaka, ka sporta skolās, kurās nav mazinājies izglītojamo un grupu skaits, kā arī ir izpildīti rezultativitātes kritēriji un nosacījumi, nākamajā budžeta gadā tiktu nodrošināts pedagoģisko likmju finansējums ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Tādējādi sporta skolu direktori un dibinātāji, veicot mācību - treniņu grupu komplektēšanu un lemjot par jaunu izglītojamo uzņemšanu, var rēķināties ar noteiktu valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu, skaidro ministrija. Aprēķinātais finansējums nevar pārsniegt izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo likmju skaitu.

Lai veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, noteikti līdzvērtīgāki profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu mācību treniņu grupu nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu un noteikti "augstāki, savstarpēji līdzvērtīgāki rezultativitātes kritēriji sporta veidos".

Šobrīd ministrija strādā pie Valsts profesionālās ievirzes izglītības standarta sportā, kam būtu jāstājas spēkā līdz 31.decembrim. Šī standarta izstrādē tika iesaistīti pārstāvji no IZM, IKVD, VISC, LNKC, LSPA, sporta skolām un nevalstiskām sporta organizācijām.

Šogad, saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamo informāciju, reģistrētas 92 profesionālas ievirzes sporta izglītības iestādes, no kurām 66 ir pašvaldību dibinātas, bet 26 - privāto dibinātāju dibinātas. Kopumā sporta skolās izglītības programmas apgūst 46 317 audzēknis 38 sporta veidos 1877 treneru vadībā. Aktuālāko informāciju par 2024.gadu IZM apkopos pēc 15.novembra, jo līdz tam profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm jāiesniedz sporta atbalsta pieprasījumi.

IZM norādīja, ka būtiski ir precīzi nodalīt profesionālās ievirzes sportā un interešu izglītības sportā programmu īstenošanas mērķus un definēt sasniedzamos rezultātus. 56 profesionālās ievirzes izglītības iestādēm līdztekus profesionālās ievirzes programmām īsteno arī interešu izglītības programmas, kuras apgūst 7645 bērni.

Ministrijas ieskatā, profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanas modelis ir vērtējams un pilnveidojams kopsakarībā ar pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidojumiem pirmsskolā, speciālajā izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā un interešu izglītībā, iesaistot šajā novērtējumā Kultūras ministriju kā atbildīgo par profesionālās ievirzes kultūrā izglītības programmu finansēšanu.

Kā ziņots, Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome aicinājusi valdību un Saeimu nākamā gada valsts budžetā rast finansējumu profesionālās ievirzes sporta pedagogu darba samaksas nodrošināšanai pilnā apmērā.

Atklātā vēstulē biedrības pārstāvji apgalvo, ka pašreiz finansējums sasniedz vidēji 87%, turklāt netiek apmaksāts papildu darbs, piemēram, darbs brīvdienās un sporta nometnēs. Iztrūkstošo starpību sedzot pašvaldības vai vecāki. Taču biedrība prognozē, ka, samazinoties daudzu pašvaldību rocībai nākamgad, saruks arī iespējas segt starpību, ciešot bērnu un jaunatnes sportam.

Treneri ir spiesti strādāt divās, pat trīs darbavietās, tādējādi radot gan izdegšanas draudus, gan veselības problēmas, minēts vēstulē. Biedrība pauž bažas, ka zemā atalgojuma dēļ trenera profesija saista arvien mazāk jauno pedagogu, jo profesija nav konkurētspējīga, pat salīdzinot ar sporta skolotājiem.

Pēc biedrības paustā, Latvijā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas apgūst 45 000 bērnu un jauniešu un strādā vairāk nekā 1800 treneri.

Latvijā

Biedrība "Zemnieku saeima" secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies. Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.