Lemberga prāvā izskan Valentīna Kokaļa versijas

Vakar tā sauktajā Lemberga prāvā sākās cietušā miljonāra Valentīna Kokaļa pratināšana.

Bijušais Ventspils prokurors V. Kokalis ir viens no Ventspils tranzītbiznesa tēviem – sācis kā valsts uzņēmuma Ventspils nafta (VN) jurists, vēlāk kļuvis par VN valdes locekli, LatRosTrans valdes priekšsēdētāju utt. u. t. jpr.

No līdzgaitnieku un arī paša V. Kokaļa teiktā daudzajās intervijās var spriest, ka tas ir cilvēks ar ļoti skarbu raksturu, kuram kažoka mešana nav sagādājusi sirdsapziņas pārmetumus un kurš savos darbos nekad nav baidījies staigāt pa naža asmeni. Nu kaut vai bēdīgi slavenā no VN izkrāptā 18 miljonu dolāru garantija ZuS Rohstoffe, kas ar cietumsodu beidzās šīs firmas īpašniekam Armandam Stendzeniekam, bet tobrīd valstij piederošās VN amatpersonas (pirmkārt, jurists V. Kokalis) caur adatas aci izspruka sveikā. A. Stendzenieks atsēdēja par visiem.

Atmiņa klibo

V. Kokaļa attiecības ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu ir plaši publiski izķidātas, arī paša miljonāra intervijās. Proti, vēl 2000. gadā uzsākot skaļu konfliktu ar Ventspils mēru, V. Kokalis publiski apgalvoja, ka A. Lembergs pirms tam ir bijis viens no viņa vislabākajiem draugiem, brīnišķīgs pilsētas mērs. Savukārt pērn prokuratūrā viņš pēkšņi ir atcerējies, ka 1993. gadā A. Lembergs tomēr nekāds draugs un "brīnišķīgs" nav bijis, bet gan ir bijis īsts briesmonis, kurš no viņa izspiedis SIA Puses kapitāla daļas.

Pirmās V. Kokaļa liecības tiesā parādīja, ka atmiņa tiešām nav miljonāra stiprā puse. Stundu garā stāstījumā viņš lēca pāri laikiem un notikumiem, sabāžot vienā maisā apmēram 10 gadu garu periodu. Īsti kokaliskā stilā stāstījumā tika iepītas atmiņas par medībām, sēdēšanu bāros un tur baudītajiem dzērieniem. 80. gadu beigās medībās dzēruši atšķaidītu spirtu, kam noticēt ir tiešām grūti – pie visas tālaika nabadzības padomju nomenklatūras darbiniekiem bija pieejami labāki dzērieni.

Biznesa pirmsākumi

V. Kokaļa stāstītā būtība ir – strādājot par juristu VN, viņš un VN direktors Jānis Blažēvičs sapratuši, kā naftas pārkraušanas "sistēma strādā", un tāpēc nolēmuši, ka arī paši var nodarboties ar šo biznesu. Tāpēc 1993. gada jūnijā tika nodibināta SIA Puses, kuras dalībnieki bez V. Kokaļa un J. Blažēviča bija arī Mamerts Vaivads un Uldis Pumpurs. Lai noslēptu, ka šajā firmā darbojas VN amatpersonas, kā SIA Puses īpašnieki sākotnēji tikuši reģistrēti V. Kokaļa toreizējā sieva Aija un J. Blažēviča brālis Ernests.

Kā atzina V. Kokalis, šāda slēpšanās bijusi naiva, jo drīz vien atklājies, ka naftu VN terminālā pārkrauj ne tikai Ventrans, bet arī SIA Puses. Bijusi sanāksme Ventspils domē, kurā Ventrans pārstāvji Ainārs Gulbis un Māris Forsts, kā arī A. Lembergs sākuši taujāt, kas tā SIA Puses tāda ir. Arī A. Lemberga uzstādījums ir bijis tāds, ka naftas pārkraušanā jāatbalsta tikai Ventrans.

Pēc V. Kokaļa domām, Ventrans piederēja A. Gulbja un M. Forsta kompānijai SWH, un tieši tāpēc Ventrans intereses aizstāvējis arī A. Lembergs. Šī varbūt ir viena no nopietnākajām V. Kokaļa kļūdām (vai aizmāršībām), kas nu nekādi nepalīdzēs apsūdzības uzturēšanai. Proti, Ventrans akcionāri bija gan Ventspils pilsētas dome, gan valsts uzņēmumi VN, Ventspils tirdzniecības osta un Ventspils ostas rūpnīca. Akcionāri bija arī kādreizējais valsts ārējās tirdzniecības monopolists Interlavija, kuru ar lielu skandālu bija privatizējusi SWH, un tobrīd jau pasaulslavenais Nordex, kuru saista ar Grigorija Lučanksa vārdu. Ņemot vērā šo akcionāru sastāvu, V. Kokalim būs grūti uzturēt stāstījumā iepīto paša darbības novērtējumu, ka, dibinot SIA Puses, viņš ir rūpējies tikai par VN interesēm.

Ženēvas brauciens

Pēc minētās sapulces Ventspils domē A. Lembergs teicis, ka SIA Puses vai nu jālikvidē, vai arī "jādalās", tāpēc V. Kokalis, J. Blažēvičs, M. Vaivads un U. Pumpurs aizbrukuši uz Ženēvu, kur nopirkuši Panamā reģistrētu kompāniju Delvar. Tajā 20% akciju bijis paredzēts A. Lembergam. V. Kokalis neko nepastāstīja un arī apsūdzībā tas nav teikts, kā tad notika SIA Puses vai kompānijas Delvar akciju nodošana A. Lembergam, bet cerams, ka tas noskaidrosies turpmākā pratināšanā.

Būtisks bija V. Kokaļa atzinums, ka atlaides naftas piegādātājiem (tātad arī SIA Puses) piešķīra Rūpniecības un enerģētikas ministrija, nevis pati VN. Tas, protams, mazina paša V. Kokaļa interešu konfliktu šajā situācijā, kaut gan diezin vai ministrija atlaides piešķīra bez VN ziņas.

Iegriež Gulbim

Iespējams, ka apsūdzības uzturēšanai derēs V. Kokaļa stāstītais, cik visvarens A. Lembergs ir bijis Ventspilī, ka bez viņa ziņas nekādu uzņēmējdarbību pilsētā uzsākt nevarējis. Bet apsūdzības uzturēšanai nekādi nepalīdzēs V. Kokaļa stāsts par to, cik ļoti VN amatpersonas baidījušās no SWH cilvēkiem, kuriem bijusi ar automātiem bruņota apsardze. Laikabiedri labi atceras, ka V. Kokaļa apcerēto notikumu laikā visvarens un oligarhs, kurš ar kāju taisīja ministriju durvis, tiešām bija A. Gulbis, nevis A. Lembergs. V. Kokaļa stāstītais, kā A. Lembergs zvanījis ministriem un premjeriem un viņus lamājis, droši vien attiecas uz krietni vēlāku laiku.

Tāpat ar apsūdzību disonēs V. Kokaļa stāstītais, kādi draugi bijuši A. Lembergs un A. Gulbis – pats A. Gulbis taču stāsta, ka arī no viņa ļaunais Ventspils mērs izspiedis kapitāla daļas.

Būtisks bija V. Kokaļa atzītais, ka viņam pašlaik ar A. Lembergu ir civiltiesisks strīds par 60 miljoniem, kā arī paustais, ka šīs kriminālprāvas rezultātā izdosies atgūt daļu no zaudētiem miljoniem.