Gandrīz puse zagļu atzīst, ka apzagt dzīvokli ir ļoti vienkārši

© Valsts policija

Gandrīz puse iepriekš par zādzībām notiesāto nodziedznieku atzīst, ka ielauzties īpašumā un paveikt zādzību ir ļoti vienkārši, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Balta", pētījumu aģentūru "Data Serviss" un Valsts probācijas dienestu veiktais pētījums.

Pētījumā, aptaujājot iedzīvotājus un par zādzībām iepriekš tiesātas personas, analizēti vairāki faktori - zagļu iecienītākie rīcības scenāriji, zādzību riska tendences un efektīvākās metodes mājokļa aizsardzībai, nra.lv informēja Rīgas reģiona policijas pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava.

Pētījumā 47% no aptaujātajām iepriekš tiesātājām personām norādīja, ka ielauzties īpašumā un paveikt zādzību ir ļoti vienkārši. Turklāt 63 procenti no šīs respondentu grupas norādīja, ka zādzību parasti spēj paveikt ātrāk par 15 minūtēm un tās var notikt jebkurā diennakts laikā, kaut arī priekšroka tiek dota dažādām svētku dienām un laikam, kad mājokļu īpašnieki dodas garākos atvaļinājumos.

Gan iedzīvotāji, gan zagļi norāda, ka visbiežāk tiek nozagta nauda un dažādas sīklietas, ko ir vieglāk realizēt, - juvelierizstrādājumi un nelielas elektropreces (datori, mobilie telefoni un fotoaparāti). Ļoti reti tiek zagti televizori un citas lielākas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir apgrūtinoša. Vērā ņemams tas, ka zagļi atšķirībā no iedzīvotājiem norāda, ka tos interesē arī dokumenti, tāpēc iedzīvotājiem ieteicams parūpēties par drošu savu svarīgāko dokumentu uzglabāšanu.

Kā norādīja arī lielākā daļa aptaujāto, ja zagļi ir noskatījuši konkrēto mājokli, tad to pilnībā pasargāt nav iespējams. Tomēr, īstenojot kaut vai elementārus drošības pasākumus, ir iespējams palielināt iespēju, ka zādzība var neizdoties, vai arī, apdrošinot īpašumu, parūpēties, ka, pat notiekot zādzībai, ātri varēsiet aizstāt nozagtās mantas.

"Zagļus spēj aizkavēt pat vienkāršas lietas - kārtīgi aizvērti logi, izturīgas durvis ar kvalitatīvu slēdzeni, elementāras signalizācijas sistēmas un kaimiņu vērība. Bieži vien izšķiroši ir tas, ka apkārtējie rīkojas atbildīgi un ziņo par notiekošo policijai, tādējādi ļaujot notvert noziedzniekus, – ir ļoti būtiski laicīgi informēt policiju par zādzību. Jāatceras, ka zagļi vienmēr cenšas darboties klusi un viņu plānus spēj izjaukt faktiski jebkāda neparedzēta situācija – kā signalizācijas ieslēgšanās, saimnieku pārrašanās vai kaimiņi, kas ziņo par notiekošo," skaidro Andrejs Grišins, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks.

Valsts policijas dati liecina, ka pagājušajā gadā visā Latvijā ir paveiktas 4194 īpašumu zādzības, kas ir par diviem procentiem vairāk nekā 2009.gadā. Kopumā pērn "Balta" saņēmusi vairāk nekā 200 atlīdzību pieteikumu par dažādām zādzībām no klientu īpašumiem visā Latvijā. Atlīdzībās par šiem gadījumiem sabiedrība izmaksājusi vairāk nekā 115 tūkstošus latu.

Atsevišķos Latvijas reģionos zādzību skaits pieaug, un vislielākais pieaugums ir vērojams Daugavpilī, Jelgavā un Rēzeknē.

Latvijā

Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.