Lai stabilizētu apkures tarifu, Daugavpilī ceļ jaunu šķeldas katlumāju
Līdz šā gada beigām Daugavpilī otrās siltumcentrāles teritorijā plānots pabeigt jaunas šķeldas katlumājas celtniecību, lai pilsētā stabilizētu apkures tarifu, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Ločmele.
Jaunā katlumāja palielinās PAS "Daugavpils siltumtīkli" biokurināmā jaudas par vēl 20(+4) megavati (MW), ļaujot izmantot izdevīgāko kurināmā veidu, tādējādi stabilizējot apkures tarifu pilsētā.
Projekta būvuzņēmējs ir SIA "Monum", bet tā izmaksas ir vairāk nekā 20 miljoni eiro, no kuriem 4 miljonus eiro līdzfinansēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.
Projekta realizācijas laikā tiek plānots izbūvēt, uzstādīt un nodot ekspluatācijā biokurināmā centrālās apkures katlumāju ar nepieciešamajām iekārtam un palīgiekārtām.
Pašvaldība norāda, ka orojekts ir savdabīgs ar to, ka otrās siltumcentrāles teritorijā ir nelīdzens reljefs un jaunās katlumājas ēku izdevies ieprojektēt tā, lai esošā nogāze tiktu izmantota ērtākai šķeldas izkraušanai un uzglabāšanai.
Būvdarbu gaitā katlumājas ēka tiks būvēta ap jau uzstādītiem katliem, ekonomaizeriem, dūmeni un pārējo aprīkojumu.
Pašlaik būvnieki jau ir sagatavojuši pamatus katlu uzstādīšanai. Otrās siltumcentrāles teritorijā arī tika nojaukts vecais dūmenis, apsardzes ēka, pārcelts gāzes vads un inženierkomunikācijas, kas traucēja jaunās katlumājas būvniecībai.
Būvdarbi ir jāpabeidz līdz 2023.gada beigām, bet nākamā gada sākumā ir ieplānoti ieregulēšanas un palaišanas darbi, lai jau 2023./2024. apkures sezonā jaunajā katlumājā saražotā siltumenerģija tiktu izmantota daugavpiliešu mājokļu apsildei.
"Daugavpils siltumtīkli" valdes loceklis Aleksandrs Karpenko skaidro, ka katlumāja tiks darbināta ar koksnes šķeldu, kas pašlaik joprojām ir ekonomiski izdevīgāks kurināmais nekā dabasgāze vai pat sašķidrinātā naftas gāze, ar ko tika kurināta otrā siltumcentrāle pagājušajā ziemā. Taču no gāzes katliem SC-2 nav plānots atteikties, jo tos varēs izmantot gadījumā, ja gāze kļūs izdevīgākā par šķeldu, un "pīķa slodžu" nodrošināšanai īpaši aukstajās dienās. Līdz ar to PAS "Daugavpils siltumtīkli" spēs diversificēt izmantojamā kurināmā veidus, stabilizējot apkures tarifu Daugavpilī, piebilst Karpenko.
Jaunās katlumājas jauda būs 20(+4) MW, un tā strādās tikai apkures sezonas laikā, jo vasarā pilsētnieku pieprasījumu pēc karstā ūdens pilnībā nodrošina trešās siltumcentrāles teritorijā 2021.gadā uzbūvētā un 2022.gada sākumā ekspluatācijā nodotā šķeldas katlumāja ar 30(+6) MW jaudu. Tāpat Daugavpilī darbojas vēl divas lokālās katlumājas, kuras tiek darbinātas ar biokurināmo. Proti, katlumāja "Križi" strādā ar šķeldu, bet katlumāja "Kalkūni" - ar koksnes granulām.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Daugavpils siltumtīkli" apgrozījums pagājušajā gadā bija 41,02 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 3,47 miljonu eiro zaudējumiem. Pašvaldības uzņēmums dibināts 1992.gadā un tā pamatkapitāls ir 18 449 268 eiro.