Gatavos priekšlikumus sausuma radīto seku mazināšanai Krīzes vadības padomei

© Dāvis Ūlands/F64

Starpinstitūciju darba grupa katastrofas pārvaldības koordinācijai gatavos priekšlikumus sausuma radīto seku mazināšanai Krīzes vadības padomei, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norāda, ka ceturtdien, 29.jūnijā, ZM sasauca otro sanāksmi starpinstitūciju darba grupai katastrofas pārvaldības koordinācijai. Darba grupas uzdevums ir regulāri uzraudzīt un izvērtēt riskus ekstremālu situāciju gadījumos, kas saistītas ar sausuma negatīvo ietekmi lauksaimniecības nozarēs un nepieciešamības gadījumā operatīvi sagatavot priekšlikumus konkrētai rīcībai to novēršanai.

Kā informē ZM, darba grupā tika analizēta pašreizējā situācija laukos, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi. Lai gan sausuma negatīvo seku pārvarēšanai ZM ir paredzējusi vairākus atvieglojumus lauksaimniekiem, darba grupas eksperti atzina, ka ar to nav pietiekami.

Ministrijā uzsver, ka jau tuvākajā laikā, ņemot vērā visus argumentus, kā arī uzklausot pašu lauksaimnieku priekšlikumus, tiks sagatavoti priekšlikumi vairākiem katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kurus iesniegs apspriešanai Krīzes vadības padomē.

ZM norāda, ka sausums turpinās un arī turpmākās meteoroloģiskās prognozes nav iepriecinošas. Pieejamie ilgtermiņa prognožu dati jūlijam - septembrim liecina par varbūtību, ka šie trīs mēneši kopumā būs ar nokrišņu daudzumu zem normas.

Savukārt graudaugu raža varētu būt par 30-50% mazāka par prognozēto. Daudzu saimniecību sējumi nav sadīguši un tos nepieciešams pārsēt, bet lopbarībai paredzētajās platībās sausuma dēļ neaug zāle un nav ko pļaut, lauksaimniekiem radot bažas barību sagādi mājdzīvniekiem ziemai un nākamajam pavasarim.

Arī mežos situācija saglabājas ekstremāli augsta ugunsbīstamība. Šogad dzēsti jau gandrīz 500 meža ugunsgrēki, norāda ministrijā.

Darba grupā piedalās pārstāvji no ZM, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Valsts meža dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts vides dienesta, SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra" un citām institūcijām.

Vienlaikus ZM norāda, ak tā turpinās regulāri sazināties ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kā arī PVD, VAAD, VMD, LLKC, LVĢMC un citām atbildīgajām institūcijām, lai apkopotu aktuālo informāciju un vērtētu papildus pasākumu nepieciešamību.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais