Kopējās aizsardzības stiprināšanai Zviedrijai būtu jādislocē Latvijā savs mehanizētais bataljons, kas darbotos Kanādas vadīto starptautisko spēku sastāvā, otrdien publicētā ziņojumā cita starpā rekomendē Zviedrijas ārlietu un drošības politikas domnīca Zviedrijas Brīvās pasaules forums ("Frivärld").
Kā aģentūru LETA informēja vadošs domnīcas pētnieks un Zviedrijas Karaliskās kara zinātņu akadēmijas loceklis Patriks Osanens, forums izstrādājis rekomendācijas Zviedrijai attiecībā uz tās iekļaušanos NATO kopējās aizsardzības sistēmā.
Domnīca uzsver, ka Zviedrija tradicionāli ir bijusi priekšzīmīga starptautisko organizāciju locekle, līdz ar to arī kā NATO alianses loceklei Zviedrijai ir aktīvi jāpiedalās brīvības, demokrātijas, miera un stabilitātes veicināšanā, esot gatavai kopā ar citiem ātri veikt nepieciešamos pasākumus. Tāpēc, pamatojoties uz ģeogrāfiju, iedzīvotāju skaitu un ekonomiku, Zviedrijai ir jāuzņemas reģionāla atbildība, jo īpaši par Arktikas un Baltijas jūras reģionu, uzskata "Frivärld" pētnieki un norāda, ka īstermiņā un vidējā termiņā svarīgākā Zviedrijas loma ir darboties kā reģiona bāzei, kas vienlaikus prasa ievērojami palielināt loģistikas un aizsardzības spējas.
Pēc "Frivärld" pētnieku domām, Zviedrijai ar mehanizēto bataljonu Latvijā būtu jāiekļaujas Kanādas vadītajos spēkos, laika gaitā Latvijā uzglabājot iepriekš sagatavotu ekipējumu mehanizētajai brigādei. Domnīca uzskata, ka Zviedrijas karaspēka izvietošana Kanādas vadīto spēku sastāvā ir arī stratēģiski izdevīga, pamatojoties uz Zviedrijas un Kanādas kopīgajām interesēm Arktikā un Baltijas jūrā.
Domnīca norāda, ka izlūkošanas sadarbība, kā arī kopīgas sensoru sistēmas Baltijas jūrā pēc Zviedrijas iestāšanās NATO ir pašsaprotamas. Zviedrijai Baltijas valstu ūdeņos būtu jāveic pastāvīgas jūras spēku patruļas un mācības, galvenokārt kopā ar Somiju. Lai veicinātu Zviedrijas un Somijas jūras spēku klātbūtni un palielinātu operatīvo elastību, Klaipēdas ostā Lietuvā jāizveido Zviedrijas un Somijas jūras spēku loģistikas centrs.
Zviedrijai un Somijai arī nevajadzētu pievienoties Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības rotācijai, jo tas samazinātu kopējo gaisa spēku klātbūtni Baltijas jūras reģionā, secinājuši pētnieki.
Zviedrijas Augstākā komandiera 2022. gada novembra militārajos ieteikumos norādīts, ka Zviedrijai būtu jāpiedāvā aliansei savas gatavības spējas reaģēt uz incidentiem gaisā, kuģi alianses pastāvīgajiem jūras spēkiem, ieguldījums NATO austrumu robežas stiprināšanā un dalība ātrās reaģēšanas vienībās. Papildus tam nepieciešams cieši integrēt Ziemeļvalstu gaisa spēkus. Ieteikumos teikts, ka Zviedrijai, Norvēģijai un Somijai savi sauszemes spēki ziemeļos jāskata kā vienots veselums.
Tāpat tiek rekomendēts Ziemeļvalstu spēku vadību nesašķelt un nodot tos visus kopā Norfolkas štāba pakļautībā ASV, kas patlaban atbild par Arktikas un Ziemeļatlantijas reģionu, ietverot Grenlandi un Norvēģiju, nevis NATO Apvienoto spēku pavēlniecībai Brunsumā, Nīderlandē, kuras pārziņā ir kontinentālā Eiropa, ieskaitot Dāniju un Somiju. Tā kā Arktika un Baltijas jūra ir operatīvā zona ar savstarpēju atkarību, pēc pētnieku domām, ir priekšrocības, ja arī Baltijas valstis paliek kopā ar Ziemeļvalstīm.
Domnīca uzskata, ka Zviedrijas aizsardzības budžetam ir jābūt vismaz trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), plānojot laika posmu no šodienas līdz 2035. gadam. Turklāt vismaz 100 miljardiem Zviedrijas kronu (852 miljardiem eiro) jātiek pievienotiem investīciju fondam, kas paredzēts kopējiem aizsardzības mērķiem.
Tāpat Zviedrijai šajā desmitgadē jānostiprina amfībiju spēki un tā dēvētās reindžeru vienības. Turklāt armijai būtu jānostiprina gaisa spēki un jāpaaugstina pretgaisa aizsardzības spējas, pievienojot raķešu vienības un divas kājnieku brigādes - tad Zviedrijai plānoto četru kara brigāžu vietā būtu septiņas armijas brigādes, ieskaitot Latvijā dislocēto, un divas ambfībiju brigādes pašreizējo divu bataljonu vietā.
Domnīca uzskata, ka Zviedrijas zemessardzei būtu jāizveido četri bataljoni, kas būtu gatavi darboties plašākā reģionā, ne tikai Zviedrijas iekšējā teritorijā. Straujāk jāattīstās arī Jūras spēkiem, lai tie spētu reaģēt uz aizvien sarežģītāku globālo apdraudējumu vidi, jo īpaši Arktikā. Tāpat Zviedrijai arī jāuzsāk plaša satelītu programma no Esranges kosmosa centra, lai nodrošinātu sakarus un reālā laika novērošanu Arktikas un Baltijas jūras reģionā gan civiliem, gan militāriem mērķiem.