Šnore: Sabiedrības daļai, kurai ir simpātijas pret Krieviju, tās nav zudušas

Saeimas Iekšējās drošības apakškomisija otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar iekšējās drošības situācijas izmaiņām pēdējā gada laikā. Uz sēdi bija uzaicināti Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas un Valsts drošības dienesta pārstāvji.

Šnore teica, ka pērn pieņemtie lēmumi par padomju pieminekļu nojaukšanu un simbolikas aizliegšanu bijuši pareizi.

"Latvijā ir jādara tas, kas ir mūsu interesēs. Savukārt tie, kuriem kaut kas nepatīk, ir spiesti piemēroties un ievērot. Lielākā daļa to arī dara," uzsvēra Šnore.

Vienlaikus drošības dienestiem ir jāturpina sekot līdzi riskiem, tostarp krievvalodīgu noskaņojumam, ņemot vērā, kā attīstās situācija globāli, tostarp karš Ukrainā. Tai sabiedrības daļas, kurai ir simpātijas pret Krieviju, tās nav zudušas. Šādas sabiedrības izpausmes ir mazinājušās, taču atslābt nedrīkst, norādīja Šnore.

Šnore arī norādīja, ka, iespējams, vēl būs nepieciešami normu precizējumi, kas attiecas par simbolikas regulējumu sabiedriskos pasākumos.

Jau ziņots, ka desmitgadēm 9.maijā pēc Krievijas iniciatīvas tikušas organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Neraugoties uz aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie tobrīd vēl nenojauktā padomju pieminekļa Pārdaugavā, pērn devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.

Piemineklis pērn tika nojaukts, un šobrīd tā vietā ir smilšu lauks un kaudze un milzīga lāma, ko iecienījušas kaijas, ķīri un citi putni. Teritorija aizvien ir iežogota.