Pētījums: jaunieši biežāk nekā citas vecuma grupas iekuļas parādos

© F64

Jaunākā paaudze jeb Z paaudze biežāk aizņemas naudu, lai apmaksātu rēķinus, neapzinās savu kopējo parādsaistību apjomu un digitālo pakalpojumu abonēšanas izmaksas, kas padara viņus finansiāli trauslākus, secinājis Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum", analizējot pēdējā Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma datus.

Pētījuma dati liecina, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 21 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas aizņemas naudu, lai apmaksātu ikmēneša regulāros rēķinus. Desmitā daļa jeb 10% Latvijas Z paaudzes jauniešu vienreiz, bet teju trešdaļa jeb 29% - vairāk nekā vienu reizi sešu mēnešu periodā ir aizņēmušies naudu, lai nosegtu savus regulāros maksājumus.

"Intrum" norāda, ka tas ir ievērojami biežāk, salīdzinot ar citām vecumu grupām - 14% mileniāļu (22-44 gadi), 7% X paaudzes pārstāvju (45-54 gadi) un 8% pēckara paaudzes iedzīvotāju (55 un vairāk gadi) ir aizņēmušies naudu rēķinu apmaksai vairāk nekā vienu reizi.

Ceturtā daļa jeb 27% gados jaunāki respondenti izteikti izjūt finansiālās grūtības, norādot, ka šobrīd parāda maksājumu kavēšanai ir lielāka iespēja, nekā jebkad agrāk. Pārējām paaudzēm šis rādītājs nepārsniedz piektdaļu - uz iespēju kavēt maksājumus norāda 17% mileniāļu, 18% X paaudzes un 10% pēckara paaudzes respondentu.

"Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika skaidro, ka gados jaunākie iedzīvotāji ir finansiāli izaicinošākā situācijā, jo bieži vien paralēli studijām cenšas kļūt arī finansiāli neatkarīgi. Tādi ikdienas tēriņi kā dzīvokļa īre, komunālie maksājumi, kā arī pārtikas un sadzīves preču cenu pieaugums būtiski mazina jauniešu spēju rast finansiālo balansu. Šī paaudze nereti vēl nav pilnībā patstāvīga, tāpēc biežāk aizņemas naudu, labākajā gadījumā no vecākiem vai radiniekiem, bet sliktākajā - no kreditoriem, kas attiecīgi var ietekmēt viņu kredītreitingu nākotnē, ja parāds netiek atdots laicīgi, norāda Valeika.

Z paaudzes jaunieši biežāk nekā mileniāļi vai pēckara paaudzes pārstāvji neapzinās, cik daudz naudas kopumā patērē dažādu digitālo pakalpojumu abonēšanai, secināts "Intrum" pētījumā. Vairāk nekā piektdaļa jeb 22% Z paaudzes respondentu ir norādījuši, ka neseko līdzi, cik katru mēnesi patērē digitālajiem straumēšanas pakalpojumiem.

Tāpat gados jaunie cilvēki mazāk uzmanības pievērš savu parādsaistību apjomam - nevelēšanās sekot līdzi kopējai parādu summai ir raksturīga trešdaļai ( 27%) jaunāko respondentu Latvijā. Savukārt citās Baltijas valstīs šāda vienaldzība pret finansiālās labklājības jautājumiem nav tik izteikta - Lietuvā savam parādsaistību apjomam līdzi neseko 19%, bet Igaunijā - tikai 8% Z paaudzes jauniešu.

Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums 2022 ("European Consumer Payment Report 2022") ir balstīts uz pētījumu, ko vienlaicīgi 24 Eiropas valstīs 2022.gada jūlijā un augustā veica starptautiska pētījumu kompānija "Longitude", "Financial Times" grupas uzņēmums, apkopojot iegūtos datus no 24 011 patērētāju, kas galvenokārt vai daļēji atbild par finanšu un maksājumu jautājumiem savā mājsaimniecībā.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais