Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji atbalsta samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Latvijā 83% iedzīvotāju atbalsta samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai, vēsta Latvijas Restorānu biedrība (LRB), atsaucoties uz aptaujas datiem, kas veikta sadarbībā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) un pētījumu kompāniju SKDS.

Vienlaikus 10% respondentu norādījuši, ka drīzāk vai noteikti neatbalsta samazinājās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajā ēdināšanā, bet 7% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Aptaujā secināts, ka 6% iedzīvotāju ēd sabiedriskās ēdināšanas iestādēs katru vai gandrīz katru dienu, 11% to dara vismaz 2-3 reizes nedēļā un vēl 14% to dara aptuveni reizi nedēļā. Savukārt 37% iedzīvotāju sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ēd dažas reizes mēnesī vai retāk, bet 33% - ļoti reti vai nekad.

Aptaujas dati arī liecina, ka 20% iedzīvotāju ir kādreiz strādājuši algotu darbu sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Tāpat aptaujā secināts, ka 75% iedzīvotāju noteikti vai drīzāk atbalstītu tā saucamo "aplokšņu algu" samazināšanu sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

LRB prezidents Jānis Jenzis norāda, ka aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka sabiedrības vairākums uzskata, ka ēdināšanas nozare ir pelnījusi samazinātās PVN likmes ieviešanu. "Cilvēki ceļo un redz, kādu PVN viņi un attiecīgi arī ēdināšanas uzņēmumi maksā citās valstīs un teju visās Eiropas valstīs tas ir krietni zemāks nekā Latvijā," viņš piebilst.

Savukārt LVRA prezidents Andris Kalniņš atzīmē, ka pēdējo gadu laikā sabiedriskās ēdināšanas nozare ir cietusi vissmagāk un šī iemesla dēļ ēdināšanas uzņēmumiem ir izveidojušies nodokļu maksājumu parādi vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā, kas būtiski ietekmē to turpmāko attīstību un dzīvotspēju.

Viņš uzsver, ja no valsts puses netiek sakārtota nodokļu politika, pastāv ļoti liela varbūtība, ka uzņēmēji būs spiesti pieteikt maksātnespēju un tādejādi tiks zaudētas darba vietas, kā arī valsts budžetam ies secen nodokļu maksājumi.

"Tāpat ir vērts pieminēt, ka Lietuvā tika ieviesta samazinātā PVN likme gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan pagarināta vēl līdz šā gada beigām, kas padara Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmējus absolūti nekonkurētspējīgus attiecībā pret mūsu kaimiņvalsts uzņēmējiem," uzsver Kalniņš.

Tajā pašā laikā SKDS direktors Arnis Kaktiņš min, ka Latvijas valsts pārvaldes aprindās diemžēl jau ļoti dziļi iesakņojies fundamentāli kļūdains viedoklis - jo augstāki nodokļi, jo lielāka sabiedrības labklājība un visi citi labumi.

Viņš arī pauž uzskatu, ka samazinātā PVN likme ēdināšanas nozarē ir laba ideja, no kuras kopumā būs vairāk ieguvumu nekā šķietamo zaudējumu, ko apstiprina arī fakts, ka daudzās citās Eiropas valstīs jau sen ir tāda kārtība. "Pretējā gadījumā būtu jāizvirza tēze, ka viņi ir "dumji", ja reiz pieturās pie tādas kārtības. Taču, ja viņi ir "dumji", tad kāpēc tieši Latvija visādos ekonomiskās attīstības topos atrodas Eiropas valstu lejasgalā?," atzīmē Kaktiņš.

Aptauja veikta 2023.gaad martā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LRB dibināta 2017.gada nogalē, lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju.

Savukārt LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.