Robežas infrastruktūras izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sastopas ar grūtībām, tomēr kopējo plānoto būvdarbu pabeigšanas termiņu novirzēm nevajadzētu ietekmēt, ziņojumā valdībai norādījusi Iekšlietu ministrija.
Lai nodrošinātu infrastruktūras izbūvi gar Latvijas-Baltkrievijas robežu pārskata periodā atbilstoši iepriekš noteiktajiem veicamo darbu kārtu un posmu apjomiem turpinājās iepriekš noslēgto līgumu izpilde.
Tāpat sākta valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves trešā kārta.
Projektēšanas darbus torņu un pievedceļu pie tiem izbūvei plānots sākt 2023.gada martā, pabeigt izbūvi - līdz 2024.gada trešajam ceturksnim. Būvuzraudzību, kā arī projekta vadību līdzīgi kā pirmās un otrās kārtas būvdarbiem paredzēts nodrošināt ar Valsts nekustamo īpašumu resursu.
Sākotnēji žoga izbūvi pirmajā kārtā bija plānots pabeigt līdz 2023.gada februāra beigām, taču atsevišķās minētās kārtas darbu daļās, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju un trasējumu, tika secināts, ka virsmas reljefa un faktisko apstākļu dēļ nav iespējams iekļauties noteiktajā 12 metru platajā valsts robežas joslā.
Piemēram, trase bija jānovirza no 12 metru joslas, lai patruļtakas slīpums būtu drošs lietošanai.
Tāpat tika ietekmēti arī sākotnēji plānotie zemes ierīcības projektu izstrādes un mērniecības darbi, ievērojot zemo ieinteresētības līmeni no komersantu puses, kā rezultātā vairākkārt cenu aptaujas beidzās bez rezultāta piedāvājumu trūkuma dēļ.
Balstoties uz iepriekš minēto, būvkomersantam "Citrus Solutions" ir bijusi ietekmēta sākotnēji plānotā būvdarbu izpilde, ievirzot darbu veikšanu - žoga izbūvi - vēlajā rudenī.
Ievērojot minēto, žoga izbūve purvainajās zonās indikatīvi 20,8 kilometru apjomā šobrīd ir būtiski apgrūtināta un neatbilst darba aizsardzības prasībām. Strādniekiem ir konstatēti būtiski hipotermijas riski, kas var radīt būtiskus draudus veselībai un pat dzīvībai.
Tāpat arī sakarā ar ārējo temperatūru svārstībām nevar veikt precīzu grunts izpēti, līdz ar to ir liela varbūtība, ka smagā tehnika var kritiski iegrimt kopā ar operatoru, kas var radīt smagas sekas, tostarp arī nāvi, jo glābšanas darbi būtu apgrūtināti.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pašlaik tiek vērtēta darbu apjoma purvainajās zonās veikšana 2023.gada vasaras mēnešos. Patlaban prognozēts, ka kopējo plānoto būvdarbu pabeigšanas termiņu minētajām novirzēm nevajadzētu ietekmēt.
Attiecībā uz infrastruktūras izbūvi gar Latvijas-Krievijas robežu, ir izbūvēta infrastruktūra 230 kilometru garumā, tai skaitā 94 kilometru garš žogs.
Patlaban nav izbūvēta infrastruktūra 53,6 kilometru garumā, kas ir sadalīta vairākos posmos. Turklāt dažos posmos no šī apjoma būvdarbi ir tikuši sākti, bet nav tikuši pabeigti. No minētā kopgaruma infrastruktūras izbūve nav tikusi sākta posmos ar kopējo garumu seši kilometri.
Attiecībā uz valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, ir izbūvēta infrastruktūra 230 kilometru garumā. Līdz šim uzbūvēta patruļtaka 230 kilometru garumā 94 kilometri žoga un 4 trošu tilti pāri upēm.
Nav izbūvēta infrastruktūra 53,6 kilometru garumā, kas ir sadalīta vairākos posmos. Turklāt dažos posmos no šī apjoma būvdarbi ir tikuši sākti, bet nav tikuši pabeigti. No minētā kopgaruma infrastruktūras izbūve nav tikusi uzsākta posmos ar kopējo garumu 6 kilometri.
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves pabeigšanu, Nodrošinājuma valsts aģentūra pērn martā noslēdza līgumu ar SIA "CMB" par valsts robežjoslas izbūves ekspertīzi.
2022.gada oktobrī ir saņemts ekspertīzes atzinums, veikta tā izvērtēšana, kā arī sagatavota valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves pabeigšanai veicamo pasākumu un to īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma aplēse.
Attiecībā uz plānotajiem pasākumiem ziņojumā norādīts, ka ievērojot ekspertīzes atzinumu, ir noteiktas darbības, kas ir jāveic, lai nodrošinātu izbūvētās infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā, kā arī, lai nodrošinātu būvdarbu īstenošanu nepabeigtajos posmos. Tāpat jāizstrādā jauns inženiertopogrāfiskais plāns un jāaktualizē tehniskie noteikumi.
Paredzēts arī sagatavot tehniskās specifikācijas vai uzdevumus projektēšanai, lai inženierbūves maksimāli efektīvi pildītu savu funkcionālo mērķi, un to turpmākās ekspluatācijas izdevumi būtu sapratīgi un ekonomiski pamatoti.
Tāpat jānodrošina būvatļauju pagarināšana un jānodrošina izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā.
Kopumā valsts sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei un īpašumtiesību sakārtošanai 2022.gadā bija plānots finansējums 22 764 763 eiro apmērā. Līdz šim apgūti 98,9% no plānotā finansējuma.
