Aptauja: lielai daļai mājsaimniecību šoziem varētu būt problēmas ar rēķinu nomaksu

Latvijā 41% mājsaimniecību šoziem varētu būt problēmas ar komunālo pakalpojumu rēķinu nomaksu, liecina pētījumu centra "Kantar" veiktās aptaujas rezultāti. 

Aptaujā 41% iedzīvotāju, kuri mājsaimniecībā ir atbildīgi par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem, piekrituši, ka viņiem ir vai varētu būt grūtības šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus. Tostarp 13% pilnībā piekrīt, ka viņu mājsaimniecībā ir vai varētu būt grūtības šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus, bet 28% - drīzāk piekrīt.

Savukārt 49% respondentu noraidījuši, ka viņu mājsaimniecībai varētu būt problēmas ar komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu - 31% šādam apgalvojumam drīzāk nepiekrīt, bet 18% - pilnībā nepiekrīt. Tajā pašā laikā 10% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Būtiskākās riska grupas, kuras kopumā biežāk nekā pārējie norādījuši uz potenciāliem sarežģījumiem šajā ziemā veikt komunālo pakalpojumu maksājumus, ir iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem, cittautieši, bezdarbnieki, iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 500 eiro uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī, tie iedzīvotāji, kuri šobrīd īrē mājokli, kā arī tie, kuri kopumā ir atvērtāki jaunām mājokļa apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu alternatīvām.

Ataujas dati liecina, ka taupības pasākumu ieviešana tiek uzskatīta kā viena no mājsaimniecības budžeta kontrolēšanas stratēģijām - absolūts vairākums (81%) Latvijas iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi mājsaimniecībā par komunālo pakalpojumu norēķiniem, piekrīt, ka ir vērts veikt energoresursu un citu komunālo pakalpojumu taupības pasākumus, jo tas palīdz samazināt un kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas, tostarp 34% - pilnībā piekrīt, bet 47% - drīzāk piekrīt.

Savukārt 14% iedzīvotāju, kuri ir atbildīgi par komunālajiem pakalpojumiem savā mājsaimniecībā, nepiekrīt, ka energoresursu un komunālo pakalpojumu taupības pasākumi varētu samazināt un palīdzēt kontrolēt komunālo pakalpojumu izmaksas, tostarp 10% - drīzāk nepiekrīt, bet 4% - pilnībā nepiekrīt. Tajā pašā laikā 6% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptaujā arī secināts, ka Latvijas iedzīvotāju energoresursu lietošanas paradumi ikdienā ir kļuvuši pārdomātāki - absolūts vairākums jeb 93% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā energoresursu un komunālo pakalpojumu cenu kāpuma dēļ ir izjutuši spiedienu mājsaimniecības budžetā un ieviesuši kādus taupības pasākumus - 32% mājsaimniecību savā ikdienā ir ieviesušas līdz trim dažādiem taupības pasākumiem, 33% mājsaimniecību četrus līdz piecus taupības pasākumus, savukārt 28% ir ieviesušas sešus un vairāk pasākumus, kamēr 7% atzīst, ka viņu paradumi ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecība neveic nevienu taupības pasākumu.

Aptaujā vairums norāda, ka ir pārgājuši uz energo efektīvāku apgaismojumu, piemēram, LED lampām un spuldzēm (75%), kā arī mājsaimniecībā ir notikusi elektroierīču lietošanas paradumu maiņa, piemēram, izejot no telpas, tiek izslēgta gaisma, tiek sildīts tikai nepieciešamais ūdens daudzums, tiek sekots līdzi elektrības cenai biržā un tai pakārtota elektroierīču lietošana mājsaimniecībā (72%). Vienlaikus 42% mājsaimniecību elektrības patēriņa samazinājuma nolūkos ir arī iegādājušās augstākas energoefektivitātes klases sadzīves tehniku. Savukārt 8% mājsaimniecību ir sākušas elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam.

Mājsaimniecības aktīvi īsteno arī dažādus ūdens taupīšanas pasākumus, tostarp 62% mājsaimniecību ir notikusi ūdens lietošanas paradumu maiņa, piemēram, lieka ūdens netecināšana, savukārt 18% mājsaimniecību ir iegādājušās ūdens taupīgāku santehniku, piemēram, tualetes podu, kas taupa ūdeni, ūdens krānu, kas taupa ūdeni, ūdens taupīgu dušas sistēmu.

Mājsaimniecības piedomā arī pie siltumenerģijas taupības un apkures izmaksu samazinājuma pasākumiem, tostarp 37% mājsaimniecību ir notikusi siltuma enerģijas patērēšanas paradumu maiņa, piemēram, telpās tiek samazināta temperatūra, tiek izslēgta vai uzturēta minimāla apkure, esot prombūtnē. Nedaudz mazāk - 31% - norāda, ka ir veikuši dažādus ar ēku un telpu siltināšanu saistītus pasākumus, tostarp nomainīti logi. Savukārt 14% norāda, ka mājsaimniecībā ir pārgājuši uz lētāku apkures risinājumu.

Tāpat aptaujā 51% mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir sākusi vai aktīvāk veic atkritumu šķirošanu.

Aptauju komunālo pakalpojumu nozarē "Kantar" veica no 2022.gada 13. līdz 15.decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1100 Latvijas iedzīvotāju, tostarp 842 iedzīvotājus, kuri ir atbildīgi par komunālo pakalpojumu izmantošanu un norēķiniem savā mājsaimniecībā. "Kantar" pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs attiecīgās mērķa grupas kopumam.