Vladimirs Vaškevičs: "Strīķes aprindas ir vilkači ar uzplečiem"
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) naktī no pirmdienas uz otrdienu aizturējis Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vladimiru Vaškeviču. Pagaidām nav zināms, cik pamatota ir šī KNAB jaunā vēršanās pret amatpersonu. Šādos gadījumos mēdz teikt: "Tiesa vērtēs."
Bet par to, kas ir noticis iepriekš, Vaškevičs sniedza diezgan interesantas versijas intervijā Neatkarīgajai, kas, kā sagadījās, notika teju vai viņa aizturēšanas priekšvakarā.
– Nesen plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka Vladimiru Vaškeviču drīz ņemšot nost no amata Finanšu ministrijā. Vai jums pašam par to kaut kas ir zināms?
– Ir dzirdēts baumojam, ka it kā kaut kas tiekot gatavots. Es domāju, ka šo ziņu pirmavots neatrodas Finanšu ministrijā, bet nāk no KNAB. Tie KNAB darboņi jau vairs neko jaunu izdomāt nevar. Viņiem ir izdevies panākt, lai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) noņem man pielaidi valsts noslēpumam sakarā ar krimināllietu, ko paši safabricējuši pret mani. Tagad viņi mēģina mani iznīcināt, cenšoties panākt, lai mani atlaiž no darba.
– Pret jums joprojām ir neiztiesāta krimināllieta par tēva bankas kartes izmantošanu pirkumiem veikalos. Kā to varat komentēt?
– Tas ir KNAB safabricējums, tur viss ir safabricēts – tā sauktie pierādījumi, dokumenti. Šis brūvējums tika pasniegts SAB un prokuratūrai. Tā, lūk, uzdodot pieļāvumus par pierādījumiem un faktiem, var daudz sasniegt.
Šī krimināllieta ir atriebība man par to, ka savulaik es aizgāju uz prokuratūru ar rakstisku iesniegumu, paužot vēlmi liecināt un palīdzēt atklāt patiesos vainīgos naudas zušanā no KNAB seifa. Jau pēc nepilnām divām nedēļām man tika atņemta pielaide valsts noslēpumam.
Esmu pārliecināts, ka līdzīgā gadījumā, ja būtu pazudusi nauda, jebkurā citā iestādē būtu pārbaudīti ne tikai izpildītāji, bet arī vadītāji. Jebkurā citā gadījumā arī vadībai iestātos atbildība. Ja arī šī vadība netiktu notiesāta, tad tomēr atbildība būtu. Taču šajā gadījumā vadības loma vispār netika vērtēta un tiesāti ir tikai pārmijnieki.
– Pašlaik noslēguma stadijā pirmajā tiesu instancē ir "Rīgas amatpersonu lieta", kurā vienā no epizodēm ir apsūdzēta arī jūsu bijusī sieva, uzņēmēja Ināra Vilkaste. Viņa devusi miljonu eiro kukuli...
– Man ir savs viedoklis, taču, lai man nepārmestu mēģinājumu izdarīt spiedienu uz tiesu, līdz spriedumam atturēšos to paust.
Ir jau vēl citi, ne mazāk absurdi kriminālprocesi – ka viņa it kā nozagusi pulksteni māklerim Raimondam Štālbergam un tad vēl datorprogrammu, un tādā garā. Kopā šādu kriminālprocesu ir ap 40.
Ko lai saka – aģents Štālbergs kopā ar saviem kuratoriem no KNAB kriminālprocesu cepšanā ir ražīgi strādājuši.
Tie cilvēki varēja agrāk plūdināt operatīvo un kriminālprocesu materiālu informāciju. Bet pašlaik jau nav ko plūdināt. Un arī pašreizējais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, šķiet, vairs neļauj lietot nekorektas, brutālas metodes.
Bet nu kamēr bija Aleksejs Loskutovs, visu laiku darbojās viena shēma: tiek organizēts pasūtījuma raidījums televīzijā, tāda paša satura raksts avīzē, un pēc tam tie paši, kas šos raidījumus pasūtījuši, komentē, ka man esot slikta reputācija. Saskaitīju, ka viena gada laikā laikrakstā Diena, kad to vēl vadīja Sarmīte Ēlerte, par Vilkasti tika publicēti 70 rakstu. Un visi kā viens – melīgi. Un arī man – ko tikai nav šuvuši klāt – ka es esot lobējis olu fabriku, ka es esot saistīts ar spirta kontrabandas piesegšanu. Nu, un kur tad ir šo rakstu turpinājums? Kur šīs olas un spirts palika? Laikam atbilde te ir vienkārša – lobēšana, kontrabanda un tamlīdzīgi murgi par piesegšanu ir izčibējuši, jo ir bijuši izdomāti.
Taču šie raksti nav neko kaitējuši manai reputācijai profesionāļu aprindās – starp profesionāļiem mana reputācija ir laba.
Vairāk neā četrus gadus KNAB cenšas pret mani kaut ko atrast, es nepārtraukti tiku izsekots, manas telefona sarunas noklausījās. Un arī pašlaik es tieku novērots – dažkārt pamanu automašīnas, kas man seko. Esmu rakstījis iesniegumus, bet nekādas reakcijas nav bijis.
Visa sviedrainā daudzu gadu darba rezultāts ir lieta par maniem pirkumiem ar kredītkarti. Tā pašlaik atrodas tiesā, izskatīšanas stadijā. Prokuratūra ļoti ilgi nebija gatava lietas izskatīšanai, tāpēc, ka laikam ir grūti strādāt ar lietu, kas ir falsificēta.
Patiesībā šī krimināllieta bija vajadzīga pielaides atņemšanai, jo ir brīnišķīga iespēja atņemt amatpersonai pielaidi, ja pret to sākta kriminālvajāšana, kā tas noteikts nosacījumos par pielaidēm. Šī lieta tika uzcepta ātri, nevērtējot nekādus pierādījumus, nenopratinot lieciniekus. Jo mērķis jau nav panākt manu notiesāšanu šajā lietā. KNAB darbinieki labi zina, ka beigu galā nekas nesanāks. Taču viņiem nav svarīgi, vai seksa rezultātā būs bērns, viņiem ir svarīgi, lai ir patīkamais process. Šā procesa rezultātā tad ir iespēja panākt, lai mani atlaiž no darba. Tā ir absolūta nekrietnība, ko veic Juta Strīķe un viņas aprindas – manuprāt, tie ir vilkači ar uzplečiem, personas, kas izmanto savu represīvo varu, korupcijas apkarošanas karogu un sabiedrības uzticības kredītu, lai strādātu tumšus darbus, izmantotu savu amata stāvokli un valsts resursus, lai nepamatoti vērstos pret
valsts amatpersonām, terorizētu tās. Attiecībā pret mani šos resursus un stāvokli viņi ir izmantojuši daudzu gadu garumā, nežēlojot tam valsts naudu.
Negodīgie tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki lieliski prot izmantot dažādos caurumus Latvijas likumos. Tiek taisīts tā sauktais avota ziņojums, kas ir slepens. Pēc tam šis ziņojums kopā ar citu fona informāciju, dažkārt ļoti nekonkrētu, tiek izmantots, lai uzsāktu operatīvās izstrādes lietu. Tas savukārt dod iespēju veikt slēpto novērošanu, noklausīšanos.
– Bet par ko jums tas viss? Kam patraucējāt?
– Man ir aizdomas, ka ir personas, kas šo pasākumu apmaksāja.
– Kas tās par personām?
– Bēdīgi slavenais Štālbergs savulaik Vilkastei prasīja pusmiljonu ar solījumu par šo naudu "sakārtot lietas" KNAB un viscaur citur. Vilkaste atteicās, un tad tas varbūt ir viens no iemesliem.
Otrs iemesls ir mana profesionālā darbība – kopš 2004. gada manā vadībā tika izveidotas divas iestādes – Muitas kriminālpārvalde un Finanšu policija –, kas pašlaik veiksmīgi cīnās gan pret narkotiku kontrabandu, gan pret ekonomiskajiem noziegumiem. Reorganizācija tika pabeigta 2007. gadā, tika izveidotas izmeklēšanas iestādes, kas atbilst Rietumu standartiem. Ar šo laiku tad sakrīt arī tas, ka sākās iepriekš nepieredzēta dažādu kontrabandas un netīrās naudas atmazgāšanas shēmu atmaskošana. Tas savukārt varēja nepatikt dažādām noziedzīgām grupām, kam Latvija iepriekš bija viegls ceļš uz lielu peļņu.
– Kurš jūs gribēja novākt no ceļa nogalinot?
– Par atentātu pret mani pašlaik noris tiesvedība. Ir apsūdzēts iespējamais izpildītājs un iespējamais pasūtītājs. Pēc manām domām, tiem organizētājiem bija sakari tiesībsargājošajās iestādēs. Iespējams arī SAB. Diezin vai nejauši SAB darbinieks Aigars Sparāns parādījās notikuma vietā burtiski minūti pēc tam, kad es tiku uzspridzināts. Šajā laikā SAB mani novēroja. Nedomāju, ka viņi nevarēja neredzēt, nezināt, neievērot tos, kas paralēli viņiem mani izsekoja un palika spridzekli zem manas automašīnas.
– Bet vēl ir viena cita lieta: kādā citā reizē kāds aizdedzināja jūsu automašīnu. Šajā lietā savulaik tika apsūdzēts bijušais Drošības policijas darbinieks Edgars Gulbis. Ir dzirdēts, ka tagad viņš atkal grasās strādāt Aizsardzības ministrijā, panākt savu atjaunošanu darbā tiesas ceļā. Bet iepriekš ar viņu notika pavisam mistiskas lietas – viņš izbēga no policistiem un ielēca Daugavā, par viņu runāja, ka viņš viltojis dokumentus. Bet partija Jaunais laiks viņa dēļ protesta maršā reiz pat izgāja no Saeimas plenārsēžu zāles. Kas tad īsti ir šis Gulbis?
– Jā, esmu dzirdējis, ka Gulbis tēmē tikt atpakaļ Aizsardzības ministrijā. Tas ir tiešām apbrīnojami – cilvēks, kas apsūdzēts dedzināšanā, kas esot sniedzis nepatiesas ziņas par savu izglītību un kam atņemtas iepriekš piešķirtās dienesta pakāpes, tagad tā normāli strādās? Tur nerunā par kādu reputāciju – vai tā viņam slikta vai laba. Acīmredzot viņš ir vērtīgs speciālists – prot, piemēram, dedzināt.
Spridzināšana un dedzināšana, manuprāt, ir divas dažādas lietas. Dedzināšanu, manuprāt, organizēja Štālbergs.
Domāju, ka KNAB bija lieliski informēts par Štālberga aktivitātēm. Neticu, ka tik augsta līmeņa operatīvie darbinieki, sadarbojoties ar SAB, izmantojot kā informatoru Štālbergu, nebija informēti par viņa aktivitātēm.
Pasludinot mani par ienaidnieku, KNAB un arī atsevišķu SAB darbinieku intereses sakrita ar noziedznieku interesēm. Viņi izmantoja noziedznieku aktivitātes, novēroja, bet necentās novērst noziegumu, kas tika pastrādāts pret mani.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es līdz šim neiesniedzu atlūgumu no Finanšu ministrijas amata. Man pagaidām nav līdz galam skaidrs, kāda ir drošības iestāžu saistība ar manu slepkavības mēģinājumu un citām aktivitātēm pret mani. Iesniegt atlūgumu tagad – tas ir bīstami. Mēģinājumu mani atlaist no darba es vērtēju kā vēršanos pret manu drošību – tas ir mēģinājums mani iznīcināt morāli un fiziski.
– Ko jūs darāt savā amatā Finanšu ministrijā, ko esat paveicis?
– Šajā amatā varu izmantot savas zināšanas nodokļu politikas veidošanā, ēnu ekonomikas apkarošanā. Šajā sistēmā esmu strādājis gandrīz 20 gadu. Viens no mana darba pamatuzdevumiem ir godīgas konkurences veicināšana.
Viena no problēmām, kas jārisina, sakoordinēt politikas veidošanas līmeni ar politikas īstenošanas līmeni. Vēl bija nepieciešama KNAB un VID kompetences sadalīšana jautājumā par informācijas patiesīguma pārbaudīšanu amatpersonu deklarācijās. Iepriekš šī funkcija nebija nevienam piekritīga un par to notika diskusijas. Pagājušajā gadā šīs problēmas tika noapaļotas.
– Tagadējās Vienotības priekštecis, Jaunā laika dibinātājs un nesen vēl finanšu ministrs Einars Repše tagad pats ir izmests no laivas un nolikts pie ratiem. Vai tagad no ministrijas nesāks tīrīt ārā Repšes cilvēkus?
– Pagaidām neesmu novērojis. Man ir savas funkcijas, ko pildu, un intrigās nejaucos, jo pats neesmu nedz Repšes, nedz Andra Šķēles vai vēl kāda cita cilvēks.
Tiesa gan, novēroju vienu interesantu lietu – pirms parādījās baumas par manu iespējamo atlaišanu, divas reizes pie finanšu ministra viesojās slavenā Juta Strīķe. Var jau būt, ka viņi apsprieda vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas pasākumu plānus, taču, manuprāt, galvenais, kāpēc Strīķe nāca, bija spiest uz ministru, lai viņš mani atlaiž.
– Bet Strīķei jau nemaz nav jāiet uz kabinetiem. Nesen Neatkarīgajā bija publicētas fotogrāfijas no kāda saviesīga vakara, kur redzams, ka Strīķe atpūšas kopā ar Vienotības politiķiem...
– Ja tas ir patiesi, tad man nāk prātā Normunda Vilnīša paustais par visatļautību. Ja jau represīvas iestādes darbinieks cep šašlikus kopā ar cilvēkiem no politiskā establišmenta, tad atļauties var visu.
– Bet tomēr par ko jūs esat izpelnījies tādu represīvo iestāžu, politiķu un noziedzīgās pasaules interesi par sevi?
– Domāju, ka tā shēma ir šāda: daudziem traucēja mana profesionālā darbība, jo izveidojām divas iestādes, kas sāka intensīvi strādāt – aizturēt kravas, atklāt naudas atmazgāšanas shēmas. Kādi noziedznieki būs lūguši atbalstu politiķu aprindās. Savukārt politiķi, kam ir sakari un ietekme KNAB, būs lūguši pastrādāt pie mana jautājuma. KNAB savukārt, piesaistot vēl arī SAB un, iespējams, vēl kādas struktūras, strādā ar mērķi mani iesēdināt – lai gan nav, par ko, tiek mēģināts izdomāt kaut ko.
Pa to pašu laiku paralēli citi noziedznieki, kuriem nav kontaktu ar politiķiem, organizēja savu pasākumu ar mērķi mani nogalināt. Tikai sagadīšanās pēc atentāts neizdevās.
– Savulaik kratīšanā KNAB izņēma prāvu summu naudas – ap 200 tūkstošiem latu. Kur šī nauda palika?
– Sākumā KNAB apgalvoja, ka tā ir Vaškeviča nauda un tāpēc šo naudu aiztur un arestē. Vilkaste nesa dokumentus, pierādījumus, ka tā ir viņas nauda, taču KNAB neklausījās.
Tad, kad vajadzēja nodot manu lietu prokuratūrai un šo naudu turēt tādā veidā vairs nebija iespējams, izmeklētājs mainīja viedokli un paziņoja, ka tā tomēr ir Vilkastes nauda. Tā kā jau bija sacepts kriminālprocess arī pret Vilkasti, nauda tik un tā netika atdota un tika aizturēta jau kā Vilkastes nauda.
– Vai taisnība, ka ir krimināllieta arī pret jūsu mājas apkopēju?
– KNAB darbinieki, kas bija ieradušies veikt kratīšanu, uzskatīja, ka mājkalpotājai jābūt gan perfektām latviešu valodas zināšanām, gan ideālai redzei, lai savā vairāk nekā septiņdesmit gadu vecumā pa gabalu puskrēslā spētu izlasīt, kas rakstīts viņu dienesta apliecībās. Viņa nosprieda, ka mājā cenšas ielauzties laupītāji, un neatvēra durvis. Jāteic, par tiem laupītājiem viņa nebūs bijusi tālu no taisnības...
Pēc šā gadījuma mājkalpotāja gandrīz nomira ar sirdstrieku, turklāt pret viņu ir arī krimināllieta par nepakļaušanos varas pārstāvjiem.
– VID ir pamatīgi izkonsolidēts – liels skaits darbinieku ir atlaisti. Vai iestāde spēs veikt savu funkciju – iekasēt nodokļus?
– Pagaidām vēl spēj. Tomēr iestādei vajag kādu stabilitātes periodu – lai mierīgi var strādāt, bez nemitīgām amatpersonu rotācijām.
– Vai Artis Hartmanis ir milzīgs naudas atmazgātājs?
– Cilvēks jau pasludināts par lielāko noziedznieku, lai gan tiesa vēl nav bijusi. Tas nav korekti. Vispār jau naudas atmazgāšanas shēmu atmaskošana pašlaik ir gluži kā ikdienas rutīna, tomēr ar šo – Hartmaņa – gadījumu mani nepamet sajūta, ka kaut kas nav tīrs, ka tur notiek kādas spēles, kādu citu interešu sadursme, bet pats Hartmanis varbūt ir tikai upuris. Tā informācija, kas atkal ir nejauši noplūdusi presei, ir neredzēti detalizēta. Tas vien jau ir dīvaini. Katrā ziņā jānotiek ļoti rūpīgai izmeklēšanai.
– Savulaik tika ierosināti vairāki kriminālprocesi pret uzņēmēju Oderovu...
– Tā arī ir viena no metodēm, ko KNAB izmantoja, vēršoties pret mani – meklēt riņķī apkārt man cilvēkus, kas varētu kaut ko nepatiesu liecināt pret mani. Oderovs atteicās liecināt, un tāpēc pret viņu tika vērstas skarbas represijas. Tika sacelts liels troksnis, ka Oderovs esot nopietnākais kontrabandists vēsturē. Mana ļoti īsa "sveiki – labdien" saruna pa telefonu ar viņu tika interpretēta kā mana dalība kaut kādās kontrabandas organizēšanas shēmās. Tagad Oderova lietas vairs nav interesantas, tāpēc, ka patiesībā viss, ko prese mēļoja par mani saistībā ar šo krimināllietu, izrādījās pilnīgi bez pamata.
Cits figurants – tāds Vasiļjevs –, kurš KNAB pateica pilnīgi nepatiesu informāciju par mani, par savam liecībām pret mani ieguva apmaiņā brīvību.
– Vai drošības struktūras varētu kaut ko zināt par pazudušo advokātu Aināru Plataci?
– Mans viedoklis ir tāds, ka drošības struktūras var kaut ko zināt. Ja nezina, tad to darba rezultāti ir vāji.
– Sprādzienā tika traumētas jūsu kājas. Vai jūs varat paskriet, spēlēt futbolu?
– Paskriet ir grūti. Futbolu spēlēt nevaru. Ja spēlēšu, tad tā būs pēdējā spēle. Jātērē daudz naudas medicīnai. Jāievēro stingrs režīms. Būs jāveic vēl viena operācija.
– Vai jums ir pazīstams kāds cilvēks ar iesauku Futbols vai Sports?
– (Smejas.) Mani gan patiesībā tā neviens nesaukā. Bet esmu pāris reizes kādās dzimšanas dienās uzdāvinājis draugiem futbola bumbas.