Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns vērsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu izvērtēt deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) izteikumus presē par nepieciešamību virkni pētnieku "izlidināt no augstskolām".
Kaprāns iesniegumā komisijai norāda, ka Kiršteins izdevumā "Privātā Dzīve" janvāra izskaņā publikācijā "Ko darīt ar Gloriju?" norādījis: ""Grevcovas izteikumi ir nepieauguša cilvēka šļupsti, salīdzinājumā ar to, ko pat ārpus Latvijas robežām stāsta mūsu profesori. [..] Sākumā jātiek galā ar Austeru, Hanovu, Kaprānu... [..] Ja viņus izlidinātu no augstskolām, būtu daudz lielāks labums."
Kaprāna ieskatā šo izteikumu kopums nepārprotami skar ne tikai konstitucionāli garantētās tiesības uz vārda brīvību, bet arī viņa kā zinātnieka nodarbinātību.
Ņemot vērā, ka pēc 2021.gada Augstskolu likuma reformas vadības funkcija jeb padome augstskolā ir nevis augstskolas personāla vēlēta, bet izpildvaras iecelta, tātad pastarpināti ir atkarīga no tautas priekšstāvju uzticības, deputāta publiski paustais mudinājums atbrīvoties no viņa kā zinātnieka nodarbināšanas augstskolā ir uztverams kā instruktīvs uzdevums izpildvarai, uzskata pētnieks.
Viņš norāda, ka tiesu prakse un juridiskā doktrīna paredz, ka lojalitāte valstij nozīmē lojalitāti Satversmes tiesiskajam kodolam, ko viņš konsekventi ievērojis savā zinātniskajā darbībā. Savukārt Saeimas deputātu Ētikas kodeksa 8.punkts paredz, ka tautas priekšstāvis nelieto tādus izteikumus, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību. Šajā gadījumā, viņaprāt, atbrīvošana no darba būtu prettiesiska atbilstoši Darba likumā nostiprinātajam vienlīdzīgu tiesību principam un diskriminācijas aizliegumam, kā arī aizliegumam radīt nelabvēlīgas sekas.
Kaprāns arī atgādina, ka Valsts drošības dienests ir sācis kriminālprocesu atbilstoši Krimināllikuma 74.1 pantam, kas paredz sodu par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana pret deputāti Gloriju Grevcovu (Stailitātei). "Taču tautas priekšstāvis Kiršteins minētajā publikācijā bez faktoloģiska un likumiska pamata nepārprotami apgalvo, ka mana rīcība esot Latvija Republikai kaitīgāka vai sociāli deviantāka nekā Grevcovas rīcība," iesniegumā komisijai norāda pētnieks.
Ņemot vērā minēto, Kaprāns lūdz izvērtēt Kiršteina publiskos izteikumu ētiskumu, kā arī iespēju robežās noskaidrot, kad tieši Kiršteins ir plānojis panākt viņa atbrīvošanu no vadošā pētnieka amata Latvijas Universitātē, lūdzot atzinumu Augstākās izglītības padomei.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iepriekš aicinājusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju meklēt risinājumus, kā izvērtēt iesniegumus pēc būtības, nodrošinot ētisku un atbildīgu Saeimas deputātu darbību, ņemot vērā, ka 13.Saeimas laikā komisija formālu iemeslu dēļ ne vienmēr izskatīja lietas, kas bija tieši saistītas ar deputātu ētikas normu ievērošanu.
LŽA rosināja ieviest izmaiņas tajā, kā tiek pieņemti un izskatīti iesniegumi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Asociācijas ieskatā būtu jāizveido sistēma, kad komisija izskata arī organizāciju un personu iesniegumus par deputātu neētisku rīcību.
Kiršteina izteikumi komisijas izvērtēšanā nonākuši arī iepriekš. Piemēram, komisija pērnā gada nogalē nolēma ierosināt Ētikas kodeksa iespējamā pārkāpuma lietu par Kiršteina izteikumiem 15.decembra parlamenta sēdē, piedaloties debatēs par Civilās savienības likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Kiršteins debatēs runāja par valodas lietojuma mainīšanos, iekļaujot vārdus "nēģeri", "pederasti" un "žīdi". Partijas "Progresīvie" ieskatā, deputāta runa bijusi aizskaroša, lietojot apvainojošus un ar Saeimas cieņu nesavienojamus vārdus. Neskatoties uz lietas ierosināšanu, komisija rezultātā pārkāpumu Kiršteina izteikumos nesaskatīja.
