Advokāti Aldis Alliks un Aivo Leimanis tā dēvētajā Lemberga prāvā pieteikuši iebildumus par tiesas priekšsēdētāja rīcību sakarā ar to, ka tiesa nemotivēja lēmumu, ar kuru tika noraidīts lūgums nesaukt uz pratināšanām Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivinieku.
Pakļaujoties prokuroru spiedienam, tiesa ignorēja uzņēmēja Anrija Lemberga, kā arī zvērinātu advokātu Alda Allika, Aivo Leimaņa un Irīnas Kaukes lūgumus nepieļaut G. Laiviņa-Laivinieka nopratināšanu tiesas sēdē. Tāpat tika noraidīti lūgumi no G. Laiviņa-Laivinieka saņemtos un izņemtos dokumentus atzīt par nepieļaujamiem un pierādīšanā neizmantojamiem.
Pārkāpj likumu
Pērn pirms Ziemassvētkiem tiesas sēdes priekšsēdētājs Boriss Geimans mutiski paziņoja tiesas lēmumu, nolasot šo: "Tiesu kolēģija nolēma noraidīt apsūdzētā Anrija Lemberga un viņa aizstāvja, zvērināta advokāta A. Allika, apsūdzētā Anrija Lemberga aizstāvja, zvērināta advokāta A. Leimaņa, apsūdzētā Aivara Lemberga aizstāves, zvērinātas advokātes I. Kaukes lūgumus, par G. Laiviņa-Laivinieka nepratināšanu tiesas sēdē, tiesa nolēma šos lūgumus noraidīt." Nekāda šā lēmuma motivācija neizskanēja.
Savos iebildumos par tiesas sēdes priekšsēdētāja rīcību A. Alliks un A. Leimanis norāda, ka, lēmumu nemotivējot un to nenoformējot rakstveida dokumentā, tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma (KPL) 335. pantu. Minētajā pantā teikts, ka tiesa lēmumu rakstveidā var nenoformulēt vienīgi tad, ja lūgums ir apmierināts. Pretējā gadījumā, kā izriet no likuma, par lēmumu jāpaziņo triju darba dienu laikā, izsniedzot vai nosūtot lēmuma kopiju. Likumā strikti norādīts, ka tiesai par pieteikuma vai lūguma noraidīšanu jāpieņem motivēts lēmums.
Motīvi jāzina
Advokāts A. Alliks atsaucās arī uz KPL 320. un 334. pantā minētajām prasībām. Likumā prasīts norādīt lēmuma pamatojumu jeb tā pieņemšanas motīvus un sniegt atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums. Iebildumos par tiesas priekšsēdētāja rīcību A. Alliks norāda: "Saskaņā ar Latvijas un Eiropas tiesu judikatūru, prasībai par pamatojuma esamību un pietiekamību ir divi mērķi. Pirmkārt, nodrošināt lūguma iesniedzējam iespēju uzzināt pieņemtā lēmuma motīvus un, otrkārt, attiecīgā gadījumā ļaut tiesai pārbaudīt attiecīgā lēmuma tiesiskumu. Lai sasniegtu šos mērķus, ikvienā nolēmumā ir jābūt skaidri un nepārprotami norādītai tā argumentācijai."
Advokāts arī atgādinājis, ka, nepieņemot motivētu lēmumu, ir pārkāpts KPL 15. pants, saskaņā ar kuru "ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā". A. Alliks atgādinājis, ka iepriekšminētais precedents "apdraud patvaļas aizlieguma principu, kurš prasa, lai publisko tiesību subjektu, tostarp arī tiesu, rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šī attaisnojuma esamību".
Zaudētās tiesvedības
Savukārt A. Leimanis savos iebildumos par tiesas priekšsēdētāja rīcību minējis Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) norādes par to, ka "tiesības uz taisnīgu tiesu saturā ir iekļauts pienākums tiesām pietiekami precīzi norādīt argumentus, ar kuriem tās pamato savu pieņemto lēmumu". Viņš arī atgādinājis Latvijas tieslietu sistēmai sāpīgo jautājumu – ECT zaudēto tiesvedību iemeslus. Citējot bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, A. Leimanis atgādinājis, ka "tiesības uz taisnīgu tiesu ietver sevī pienākumu ne tikai savlaicīgi izskatīt lietu, bet arī sagatavot argumentētus procesuālos dokumentus". Advokāts uzsvēris, ka "ECT ir konstatējusi pārkāpumus gandrīz visās lietās pret Latviju arī dažādu tiesas lēmumu un spriedumu nepietiekamā pamatojuma dēļ". Viņš norādījis, ka "tiesas nolēmumu vājā motivācija, ir viens no galvenajiem Latvijas tiesu darba trūkumiem".
Neatkarīgā jau iepriekš rakstīja, ka gandrīz divu gadu ilgušajā t. s. Lemberga prāvā iezīmējušās vairākas tendences, kuras dod pamatu spekulācijām par tiesas apzināti liktiem šķēršļiem aizstāvībai. Piemēram, Neatkarīgā aprakstīja jucekli pierādījumu pārbaudē, līdz galam nenopratinot vairākus cietušos un lieciniekus. Advokāti tiesas zālē vairākkārt arī pauduši bažas par atsevišķu tiesas lēmumu pieņemšanu nevis tiesas zālē vai tiesnešu apspriežu istabā, bet gan kaut kur citur. Procesa dalībniekos izbrīnu izraisa arī tiesas priekšsēdētāja lēmumi noraidīt tādus jautājumus, kuri vistiešākā veidā attiecas uz apsūdzību.