Turpmākajos mēnešos divciparu eksporta izaugsme gada griezumā saglabāsies, bet tāds pieauguma temps, kāds bija vērojams šā gada pirmajā pusē, kad eksporta izaugsme sasniedza 30%, vairs nebūs sasniegts, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Pamatojoties uz jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī, FM secina, ka preču eksporta izaugsme bremzējas.
Lai arī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 15,7%, kas kopumā ir augsts kāpums, tomēr tas ir divas reizes mazāks nekā iepriekšējos mēnešos, norāda FM pārstāvji.
Kopumā 2022.gada 10 mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 30,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visu, izņemot metāla, eksporta preču grupu izaugsme. FM prognozē, ka turpmākajos mēnešos divciparu eksporta izaugsme gada griezumā saglabāsies, bet tāds pieauguma temps, kāds bija vērojams šā gada pirmajā pusē, kad eksporta izaugsme sasniedza 30% vairs nebūs sasniegts.
Analizējot preču eksporta dinamiku reālā izteiksmē jeb izslēdzot cenu ietekmi, veidojas jau negatīvāka eksporta aina, jo cenu faktoram šogad ir būtiska loma preču eksporta kāpumā, skaidro FM pārstāvji. Dati par oktobri vēl nav pieejami, bet septembra dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 17,9%. Attiecinot septembrī fiksēto eksporta cenu kāpumu uz oktobra preču eksporta datiem, reālā izteiksmē preču eksporta vērtība samazinās par 2,2%.
Visticamāk, pieļauj FM, ka eksporta cenu indeksa pieaugums šā gada oktobrī būs mazāks nekā septembrī, līdz ar to preču eksporta pieaugums reālā izteiksmē varētu būt tuvu nullei vai ar nelielu pieaugumu. Tomēr preču eksporta sniegums šā gada oktobrī ir visvājākais šogad.
Turpmāk ārējo pieprasījumu varētu negatīvi ietekmēt bažas par recesiju ASV un Eiropas Savienībā (ES), norāda FM pārstāvji. Papildus tam Krievijas militārais iebrukums Ukrainā un no tā izrietošās ekonomiskās sekas - augstās gāzes cenas, sarautās piegāžu ķēdes, kā arī atsevišķu izejvielu deficīts - vēl nav pilnā apmērā atspoguļojušās nedz ES, nedz Latvijas preču ārējās tirdzniecības datos jeb vēl nav negatīvi ietekmējis eksporta attīstību.
Uz to, ka ārējais pieprasījums bremzēsies, norāda arī starptautisko institūciju atjaunotās ekonomiskās prognozes, informē FM pārstāvji. Ja šā gada janvārī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozēja, ka pasaules ekonomika 2022.gadā varētu palielināties par 4,4%, tad, pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, šā gada oktobrī aktualizējot ekonomiskās prognozes, SVF samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2022.gadam līdz 3,2%. Savukārt attiecībā uz 2023.gadu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir pārskatīts no 3,8% šā gada janvārī uz 2,7% šā gadā oktobrī.
Preču eksporta vērtības pieaugums šā gada oktobrī bija fiksēts visām preču grupām, izņemot metālu un to izstrādājumu grupai, kā arī koksnes un koka izstrādājumu preču grupai. FM atzīmē divas preču grupas, kas nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē. Pirmā grupa ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, to eksporta vērtībai pieaugot par 31% jeb par 88 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri. Pieaugumu šajā preču eksporta grupā nodrošināja virkne lauksaimniecības un pārtikas preču, piemēram, piena produkti, dārzeņi, graudaugi, kā arī alkoholisko dzērienu eksporta kāpums.
Savukārt, otrā preču grupa ar nozīmīgu devumu eksporta kāpumā ir minerālprodukti. Būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports pieauga vairāk nekā divas reizes jeb par 131 miljonu eiro.