"Kārtējais "pakaļdzīšanās gadījums" ES direktīvai"; deputāte Liepiņa kritizē plānotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV) šodien parlamenta debatēs pauda bažas, ka grozījumi par nosacījumiem saistībā ar pakalpojumiem digitālās platformās, kuros paredzēta arī soda naudas piemērošana, atstāšot negatīvas sekas uz mazajiem uzņēmējiem.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja un noteica steidzamību valdības virzītajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir uzlabot nodokļu kontroles efektivitāti.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka tie ir izstrādāti, lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju.

Izmaiņas cita starpā paredz, ka nodokļu administrācijai būs tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz 14 000 eiro, ja nodokļu maksātājs nebūs ievērojis ziņojuma sniegšanas termiņu saistībā ar automātisko informācijas apmaiņu par platformu rīcībā esošu informāciju. Tāpat sodu varēs piemērot, ja nebūs ievērotas attiecīgas pienācīgas pārbaudes procedūras vai citi ar automātisko informācijas apmaiņu par platformu rīcībā esošo informāciju saistītie noteikumi.

Liepiņa atbalsta, ka likuma nosacījumi tiek attiecināti uz lielajām starptautiskajām korporācijām. Tomēr opozīcijas deputātei ir bažas, ka attiecīgās izmaiņas var negatīvi ietekmēt Latvijas mazos uzņēmumus, uzliekot jaunus pienākumus, par kuru nepildīšanu viņi tiktu sodīti.

Liepiņa atzīmēja, ka grozījumi ir kārtējais "pakaļdzīšanās gadījums" Eiropas Savienības direktīvai. "Šis jautājums ir nomarinēts līdz pēdējam. Viņš nav laicīgi skatīts valdībā, un tagad tiek dzīts cauri ar steidzamību," valdības un Saeimas vairākuma pieeju kritizēja politiķe.

Pašlaik plānots grozījumus likumā galīgajā lasījumā pieņemt vēl šogad, lai tie stātos spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Kā ziņots, likumprojektā ietvertās izmaiņas nodokļu administrācijas jautājumos paredzēts veikt atbilstoši Finanšu ministrijas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu izstrādātajam piedāvājumam par normatīvā regulējuma pilnveidošanu.

Izmaiņas tiks veiktas nodokļu kontroles procesa efektivizēšanai, lai kontroles process būtu izsekojams ne tikai nodokļu administrācijai, bet jebkurai iesaistītajai un trešajai kvalificētajai pusei.

Tāpat izmaiņas paredzēt veikt, lai vienkāršais kontroles process, kad jāpārbauda atsevišķu normatīvo aktu ievērošana un atsevišķi grāmatvedības dokumenti, nepamatoti nepārtaptu par komplicētu pārbaudi, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu vai nodevu maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība.

Šādu izmaiņu nepieciešamība nodokļu administrācijas procesa īstenošanā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kur viens no reformas sasniedzamajiem atskaites punktiem ir grozījumu veikšana tiesību aktos ar mērķi optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus, lai uzlabotu nodokļu kontroles un inspekciju efektivitāti.

Savukārt likumprojektā ietvertās izmaiņas attiecībā uz nodokļu pārmaksas dzēšanu ir veiktas, lai izpildītu Valsts kontroles 2017.gada 15.septembra revīzijas ziņojuma "Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem - valsts budžeta ieņēmumu daļa" ieteikumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministru izvērtēt nepieciešamību normatīvajos aktos noregulēt mirušo fizisko personu nodokļu pārmaksu dzēšanas un atprasīšanas noilguma termiņus, lai nodokļu pārmaksas tiktu dzēstas, ievērojot mirušo personu tiesisko mantinieku tiesības.

Izmaiņas paredz jaunu nodokļu administrācijas pārbaudi, kurā būs integrēti vairāki pašlaik likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktie pārbaužu veidi, pilnveidot nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas regulējumu, pilnveidot esošo vienošanās līguma regulējumu, lai ļautu pusēm vienoties par administratīvi tiesiskajām attiecībām līdz lēmuma pieņemšanai un motivētu tiesiska strīda ātrāku atrisināšanu, pārskatīt atsevišķus nodokļu revīzijas (audita) regulējuma aspektus, kā arī pilnveidot nodokļu parāda piedziņas procesu un nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksāto summu dzēšanas nosacījumus.

Ņemot vērā, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam Uzņēmumu reģistrs vairs neizsniedz reģistrācijas apliecības, jāveic arī atbilstošus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Tāpat likumprojektā ir ietverts vispārīgs pienākums nodokļu maksātājam, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, sniegt informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties digitālajā platformā. Savukārt Ministru kabinetam ir noteikts deleģējums noteikt tam detalizētu regulējumu.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka situācija, kad nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus. Tāpat digitālajām platformām nākas nodrošināt savu atbilstību dažādu valstu regulējumiem ar atšķirīgu pieeju attiecībā uz ziņošanas pienākumiem nodokļu administrācijām.

Regulējumu atšķirības apgrūtina regulējuma ievērošanu arī tirgotājiem. Ievērojot minēto, nepieciešams ieviest regulējumu, kas būtu harmonizēts globālajā līmenī un uzlabotu tiesisko vidi visām iesaistītajām personām.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, Eiropas Savienības Padome pieņēma attiecīgu direktīvu, kuru ar šodien atbalstītajiem grozījumiem paredzēts pārņemt. Direktīvā tiek detalizētāk atrunāts datu aizsardzības

regulējums, kas attiecas uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu.

Direktīva paredz noteikt automātisku informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju par ienākumiem, ko gūst pārdevēji, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdot preces. Tādējādi nodokļu administrāciju rīcībā būs informācija, kas nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, izmantojot digitālās platformas. Tiks arī nodrošināts regulējums, kas ir harmonizēts daudzās valstīs, tādējādi vienkāršāks un vieglāk izpildāms.