Rīgas dome ar Kultūras ministriju strīdas par pedagogu algām

 

Kultūras ministrija (KM), iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiedusi pašvaldību pārkāpt Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence. Kultūras ministrija pārmetumus noraida.

Tāpat KM darbības dēļ pašvaldība ir spiesta darboties pretēji Ministru kabineta apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem, aģentūru BNS informēja RD Sabiedrisko attiecību nodaļa.

RD Izglītības, kultūras un sporta departaments no KM ir saņēmis norādījumus, cik daudz amata likmju un kāds atalgojums drīkst būt profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu pedagogiem un administrācijai. Tā kā valsts piešķirtās mērķdotācijas apmērs nav pietiekams, Rīgas pašvaldība piešķīrusi papildu finansējumu gandrīz viena miljona latu apmērā, ko izmanto gan pedagoģisko darbinieku likmju skaita, gan atalgojuma palielinājumam.

"Pēdējo pāris gadu laikā ministrijas nepārtraukti veic eksperimentus ar pedagogu darba apmaksu. Pēdējie norādījumi, kas saņemti no Kultūras ministrijas, ir pavisam ačgārni un pierāda, ka ministrijas vadošajām amatpersonām nav zināms, kā darbojas Rīgas mūzikas skolas," norādījis RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs, paužot gatavību izskaidrot ministriju atbildīgajiem pārstāvjiem galvaspilsētas mūzikas skolu darba specifiku.

RD norāda - lai mūzikas un mākslas skolas pedagogi varētu saņemt atbilstošu atalgojumu, skolu direktoriem būs jāveido sarežģītas un nesaprotamas tarifikācijas, iekļaujot vienu un to pašu pedagogu gan valsts budžeta tarifikācijā, gan pašvaldības budžeta tarifikācijā, turklāt ar dažādām atlīdzībām, kas tikai radīs haosu un nepārskatāmību, vienlaikus apgrūtinot darbu finanšu plānotājiem un grāmatvežiem.

Tāpēc Rīgas pašvaldība rosina KM, slēdzot līgumu ar pašvaldību, norādīt tikai kopējo audzēkņu skaitu izglītības iestādēs un dotācijas apmēru latos, kā arī noteikt kritērijus dotācijas sadalei mūzikas un mākslas skolām, izstrādājot attiecīgu normatīvo aktu.

Atbildot uz RD pārmetumiem, Ēlerte piektdien izplatītā paziņojumā norāda, ka no šā gada valsts finansējums mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam piešķirts tā, "lai valstij būtu skaidrība par katra lata izlietojumu paredzētajam mērķim, konkrēti nosakot, cik lielai slodzei un kādām amata vietām tas izlietots".

Ministre skaidro, ka valsts budžeta finansējums darba samaksai paredzēts vienai direktora amata vietai un, ja skolā ir vairāk nekā 81 audzēknis, tad arī vienam viņam vietniekam, kā arī bibliotekāram - ja skolā ir vairāk par 151 audzēkni - pusslodzi, bet sākot no 301 audzēkņa - pilnu slodzi. Finansējums paredzēts pārējiem skolas pedagogiem, bet tā kopējais apmērs atkarīgs no budžeta finansēto audzēkņu skaita un īstenotās izglītības programmas.

"Tādējādi tiek ievēroti labi pārvaldības principi, īstenojot pārskatāmu dotācijas piešķiršanas kārtību un izlietojuma kontroli, ko pilnveidot ieteikusi arī Valsts kontrole. Pretēji Ušakova apgalvojumiem finansējums pedagogu darba samaksai aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu un nav pretrunā nedz šiem noteikumiem, nedz arī Izglītības likumam," uzsver Ēlerte.

Viņasprāt, šāda kārtība nodrošinās finansējuma izmantošanas caurspīdīgumu un atbilstību valsts noteiktajam mērķim. Turklāt, izstrādājot šo kārtību, analizēta ne tikai galvaspilsētas, bet visas Latvijas mūzikas un mākslas skolu darbība, tādēļ Ušakova aicinājums iepazīties ar situāciju Rīgā ir lieks. Turklāt, ja pašvaldībām ir iespēja no saviem līdzekļiem finansēt lielāku apmēru pedagogu atalgojumā, saskaņā ar Izglītības likumu tās to var veikt, un KM finansējums un līgumi to neierobežo, klāsta ministre.

Savukārt, ja KM pieņemtu Rīgas domes ierosinājumu līgumā norādīt tikai kopējo audzēkņu skaitu izglītības iestādēs un dotācijas apmēru latos, vairs nebūtu pārskatāma finansējuma piešķiršanas kārtība, lai valsts budžeta līdzekļi visā Latvijā tiktu sadalīti pēc vienlīdzīgiem principiem, un būtu grūti kontrolēt tā faktisko izlietojumu, norāda Ēlerte.

"Ceru, ka tas nav Rīgas pilsētas mērķis, ierosinot mainīt pastāvošo kārtību. Nav pieļaujams piešķirt valsts budžeta finansējumu, precīzi nepasakot, kādiem mērķiem tas paredzēts, tādēļ līgumos tiek definēts, kādas izglītības programmas īstenojamas valsts dotācijas ietvaros," viņa piebilst.

Kultūras ministre gan atzīst, ka pašreizējā finansējuma kārtībā ir tikai vispārīgi noteikts, ka valsts piešķir dotāciju, bet nav sīki norādīti dotācijas piešķiršanas un tās izlietojuma kontroles mehānismi. "Tāpēc Kultūras ministrija ir aicinājusi Izglītības un zinātnes ministriju kopīgi izveidot darba grupu noteikumu grozījumu izstrādei, lai turpmāk dotācijas sadali regulētu Ministru kabineta noteikumi," min Ēlerte.

 

Rīgas namu pārvaldnieks