Pieaugošās pārtikas cenas bija pirmās, kas ietekmēja uzņēmumus. Ja vēl telpu uzturēšanā var ko ieekonomēt, tad pārtikas cenu kompensēšanu ēdināšana "nevar pacelt", intervijā aģentūrai LETA saka atvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.
Pārtikas cenu kāpuma dēļ nācies celt cenas ēdināšanai, kāzu galdiem. "Bija vēl līgumi, kas slēgti par vecajām cenām, un to nodrošināt bija ļoti grūti. Tagad jaunie līgumi jau tiek slēgti ar plus 30% cenu pieaugumu ēdināšanai un svinību galdiem," atklāj A. Smeltere.
Aptaujājot saimniekus, asociācija secinājusi, ka uzņēmēji necer uz cenu samazinājumu energoresursiem vai risinājumiem energokrīzei, drīzāk paši viesmīlības uzņēmumi meklē risinājumus uz vietas, piemēram, samazina apsildāmās platības, pāriet uz citiem apkures veidiem. Tas esot paaugstinājis pakalpojumu cenas, taču nedaudz, jo uzņēmēji redz, ka cilvēkiem samazinās pirktspēja. Tiek meklēti risinājumi, kā ietaupīt, piemēram, viesu mājas strādā tikai pēc iepriekšēja pieprasījuma un arī tad tikai no ceturtdienas līdz svētdienai, vai patur vaļā tikai vienu no brīvdienu mājām, lai arī iepriekš atvērtas bija piecas. Tāpat ļoti daudz saimnieku ir uzstādījuši saules paneļus, daudzi ir pārgājuši uz malkas apkuri vai granulām. Saimnieki novērtē arī piešķirtās dabasgāzes atlaides, bet daudzi nezina, ar ko rēķināties un cik ilgi atlaides būs. Nav lielas skaidrības par atbalstu.
"Taupa arī, samazinot darbaspēku līdz minimumam, jo darbaspēks jau paņem lielāko daļu līdzekļu. Ja novembrī viesu nav vispār, tad nevar paturēt darbiniekus. Tiem uzņēmējiem, kuri ir tuvāk Rīgai, darbinieku nav vispār, ir ļoti lielas grūtības sameklēt labus darbiniekus. Kopumā teiktu, ka uzņēmēji izdzīvos, jo viņi jau tāpēc ir uzņēmēji, pielāgosies un tajā pašā laikā novērtē valsts sniegto atbalstu. Nav tā, ka pēc šīs vasaras nav vispār iekrājumu, kopumā vasara nebija slikta, un tiem lielajiem uzņēmējiem, kam vajadzīgi uzkrājumi, lai izdzīvotu, vasarā gāja salīdzinoši labi," sacīja A. Ziemele.