CSP: Darba samaksas starpība starp vīriešiem un sievietēm Latvijā pakļauj sievietes lielākam nabadzības riskam

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, savukārt darba samaksas starpība starp vīriešiem un sievietēm vienā amatu kategorijā ir robežās no 14% līdz 22%, kas pakļauj sievietes lielākam nabadzības riskam, aģentūru LETA informēja mediju pārstāve Kristina Ilatovska.

Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre uzsvēra, ka šāda atšķirība noved pie tā, ka sievietes nonāk ekonomiski nevienlīdzīgā situācijā un ir pakļautas lielākam nabadzības riskam.

No tā zaudē ne tikai sieviete, bet gan ģimene un visa sabiedrība kopumā, piebilda Sebre.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gadā 3,2% nodarbināto sieviešu un 7,3% pensionāres bija pakļautas nabadzības riskam, turpretī vīrieši nabadzības riskam bija pakļauti 2,7% un 6,8% gadījumu.

Ceturtdien Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā diskusijā Vidzemes Slimnīcas personāla vadības daļas vadītāja Sanita Kandele pauda, ka atbildība pamatā gulstoties uz darba devēja pleciem, kas atrodas pa vidu konflikta risināšanā starp sabiedrības daļu ar postpadomju stereotipiem un jauno paaudzi, kas ir gatava ienest citas vēsmas.

Savukārt sociālā uzņēmuma “Sonido” dibinātāja Inga Muižniece uzsvēra, ka svarīgi ir saprast, ko darba devēji var darīt, lai samazinātu darbinieku maiņas risku no uzņēmumu puses, bet tajā pašā laikā sievietēm paaugstinātu iespējas iegūt vienlīdzīgas pozīcijas ar vīriešiem. Viņa uzsvēra, ka arī sievietes var būt vadošos amatos, taču no viņām tiekot prasīta dubulta apņemšanās un uzcītība, lai pierādītu savu kompetenci un vadītāja spējas, kamēr pret vīrieti vadītāju šādas papildu prasības izvirzītas netiek un viņa kompetence un līderība tiek apšaubīta retāk.

Personālvadības eksperte Ingrīda Rone norādīja, ka tikpat būtiski ir analizēt segregācijas cēloņus un viens no tiem ir tas, kā bērnus audzina bērnudārzā un skolā, un "attiecīgi tāds tas potenciālais students vai jauniesācējs darba tirgū arī ir".

Pēc CSP datiem 2021.gadā profesionālās izglītības iestādēs 92,8% sievietes absolvēja veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas - 76,2%. Savukārt 95,3% vīriešu profesionālo izglītību ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē - 85,9%. Šāds sadalījums turpinās arī darba tirgū - izplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības un transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, savukārt sievietes - tirdzniecības un izglītības nozarēs.

“Mūsu sabiedrība dažādos slāņos ir samērā konservatīva un tas spēlē noteiktu lomu. Ņemot vērā kompleksi visus ārējos un iekšējos apstākļus, kā arī, pieņemot lēmumus racionāli, gala rezultātā būs veiksmes stāsts, kas balstīsies katra uzņēmuma atbildībā,” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā diskusijas laikā eksperti vienojās, ka lielākā atbildība par dzimuma segregācijas mazināšanu darba tirgū ir darba devējiem. Darba devēji ir tie, kuri izvērtē kompetences, integrē darbiniekus kolektīvā un ir atbildīgi par to, lai uzņēmumi spētu pelnīt, tāpēc svarīgi veidot iekļaujošu vidi, veicinot to, lai nepastāvētu dzimuma segregācija, jo tieši dažādība veicina biznesa attīstību un palīdz sasniegt labākus rezultātus.