Septembra sākumā Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) Rāznas ezera krastā konstatēja zivju - zušu un ķīšu - bojāeju. Ezera ūdens kvalitāte, visticamāk, nav iemesls zivju bojāejai. Vēršam uzmanību, ka radusies situācija nav cilvēkiem bīstama, informē Diāna Selecka, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas izglītības darba speciāliste.
Lai izprastu zivju bojāejas iemeslus, 2.septembrī pārvalde Rāznas ezerā paņēma bojāgājušo zivju paraugus, bet Valsts vides dienests - ūdens paraugus. Zivju paraugi tika nosūtīti testēšanai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR".
No Valsts vides dienesta saņemtie Rāznas ezera virszemes ūdens paraugu testēšanas rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte ezerā ir augsta un atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" prioritāro zivju ūdeņu noteiktajiem parametru robežlielumiem, izņemot pazemināto izšķīdušā skābekļa daudzumu, kas paraugu ņemšanas dienā tika noteikts arī ar ekspresmetodi. Izšķīdušā skābekļa daudzums Rāznas ezerā teju septiņu metru dziļumā septembra sākumā bija 2,03 mg/l, lielākā dziļumā tas bija vēl zemāks. Ja ūdenī izšķīdušā skābekļa līmenis ir zemāks par 5 mg/l, tā ir nelabvēlīga vide zivīm, bet skābekļa koncentrācija, kas mazāka par 2 mg/l, izraisa zivju nāvi.
Institūtā "BIOR" turpinās zivju paraugu histoloģiskie izmeklējumi un bakterioloģisko un vīrusu paraugu testēšanu, lai pārliecinātos, vai zivju bojāejas iemesls nav saistīts ar zivju veselības stāvokli.
