Bezdarba līmenis gada laikā valstī no 16,6% janvārī pazeminājies līdz 14,3% novembrī. Ja gada sākumā NVA bija reģistrēti 186295 bezdarbnieki, tad novembrī - 161816. Viszemākais bezdarba līmenis patlaban ir Rīgas reģionā - 11%. Zemākais bezdarba līmenis lielākajās valsts pilsētās reģistrēts Rīgā –10% un Jelgavā - 10,9%.
Visaugstākais bezdarba līmenis tradicionāli vērojams Latgalē, kur gada sākumā tas bija 21,8%, bet tagad - 22,3%. Tomēr tas nenozīmē, ka situācija nodarbinātības jomā visās Latgales pašvaldībās un pilsētās ir līdzīgi nelabvēlīga. Bezdarba līmeni un līdz ar to darba atrašanas iespējas reģionā, novadā vai pilsētā ietekmē uzņēmējdarbības intensitāte (darba vietas), infrastruktūras attīstība, mobilitātes iespējas. Salīdzinot, piemēram, divas lielākās Latgales pilsētas Daugavpili un Rēzekni redzam ļoti atšķirīgu situāciju: Rēzeknē bezdarba līmenis patlaban ir 23%, savukārt Daugavpilī – 12,2%. Daugavpilī bezdarba rādītājs arī ekonomiskās krīzes laikā ir bijis viens no zemākajiem valstī.
Ja pērn, pirmo reizi, kopš atgūta Latvijas neatkarība, reģistrēto bezdarbnieku vidū bija vairāk vīriešu nekā sieviešu, jo pagājušā gada sākumā visvairāk darba vietu tika samazināts apstrādes rūpniecībā, transporta un celtniecības nozarēs, tad šobrīd situācija ir savādāka, tā mainījās pagājušā gada otrajā pusgadā, kad darba vietas lielā skaitā tika samazinātas valsts pārvaldē – ne tikai ministrijās un aģentūrās, bet arī skolās un veselības aprūpes iestādēs. Tas ietekmēja arī statistisko bezdarbnieka portretu, kas šobrīd atšķiras no tā, kāds tas bija pirms gada. Šobrīd vidējā statistiksā bezdarbnieka portrets ir šāds: sieviete vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ar profesionālo izglītību, kas iegūta latviešu valodā. Bezdarbnieku vidū skaitliski visvairāk ir bijušo palīgstrādnieku, mazumtirdzniecības pārdevēju, apkopēju, autovadītāju un sētnieku.
Ekonomiskās krīzes ietekmēto darba vietu optimizāciju darba devēji pamatā īstenoja 2009. gadā, tāpēc 2010. gadā jau saskatāmas stabilizācijas pazīmes: darba vietu samazināšanas process ir salīdzinoši neliels, tas ietekmē arī bezdarba rādītājus. Tomēr pagaidām ekonomika vēl neattīstās tik strauji, lai rastos daudz jaunu darba vietu un bezdarba līmenis būtiski mazinātos. Situāciju ar brīvajām darba vietām ilustrē šādi skaitļi: 2007.gada nogalē (pirmskrīzes laikā) NVA bija reģistrēts gandrīz 18 tūkstoši brīvo darba vietu, tad 2009.gada decembrī - tikai 1389 vakances, šā gada otrajā pusē NVA reģistrēto aktuālo vakanču skaits turējās jau virs 3000 mēnesī, novembrī tas gan mazliet pazeminājies līdz 2837 brīvajām darba vietām. Tātad, neraugoties uz 2010.gada otrajā pusē vērojamo reģistrētā bezdarba samazināšanos un darba vietu skaita palielināšanos, joprojām bezdarbnieku skaits krietni pārsniedz darba piedāvājumu skaitu.
2010.gada 11 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 84 729 bezdarbnieki. Salīdzinājumam: visa 2009.gada laikā darbā iekārtojās 60638 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Tomēr palielinājies to bezdarbnieku īpatsvars, kuru bezdarba ilgums pārsniedz 1 gadu. 2010.gada 2.ceturškņa sākumā ilgstošo bezdarbnieku bija 20,7%, bet 3.ceturškņa beigās jau 30,4% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita, tātad, katrs trešais pašreiz reģistrētais bezdarbnieks nav spējis iekārtoties darbā ilgāk par gadu, kas liecina par nepietiekamu brīvo darba vietu skaitu tautsaimniecībā, kā arī par nepieciešamību turpināt īstenot bezdarbnieku aktivizācijas pasākumus, lai samazinātu augsta strukturālā bezdarba riskus nākotnē. Pozitīva tendence ir tā, ka to ilgstošo bezdarbnieku skaits, kuri iekārtojas pastāvīgā darbā, arī palielinās: ja visa 2009.gada laikā darbā iekārtojās tikai 5135 ilgstošie bezdarbnieki, tad 2010.gada 11.mēnešos darbu atrada jau 18 596 ilgstošie bezdarbnieki.
Šobrīd ir ievērojami palielinājusies gan iegūtās izglītības un profesijas, gan darba pieredzes loma darba meklēšanā. Lai konkurētu darba tirgū, darbiniekiem jāpilnveido gan savas zināšanas un prasmes, gan iegūtā kvalifikācija atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām. Šīs iespējas bezdarbniekiem piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra. Turklāt daudziem bezdarbniekiem, kuriem nav profesionālās izglītības un līdz ar to tik pat kā nav iespēju atrast pilnvērtīgu darbu, NVA piedāvātās apmācību programmas nereti ir vienīgā iespēja ar valsts atbalstu apgūt arodu. Bezdarbnieks, iegūstot profesiju (profesionālā apmācība) vai darbam nepieciešamās papildprasmes (neformālā izglītība), kļūst konkurētspējīgs spēlētājs darba tirgū un palielina izredzes atrast sev piemērotu darbu.
Pēdējo divu gadu laikā īstenotos darba tirgus politikas pasākumus iespējams iedalīt divās galvenajās grupās: pasākumi, kuri ir mērķēti uz bezdarbnieku prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanu, zemāka darba ražīguma kompensēšanu, un pasākumi, kuru mērķis bija mazināt krīzes izraisītās nelabvēlīgās sociālās sekas vai mazināt bezdarba straujo pieaugumu.
Lai mazinātu ekonomiskās krīzes radītās sekas, NVA operatīvi uzsāka vairāku jaunu pasākumu īstenošanu, to vidū, darba praktizēšanu pašvaldībās ar simtlatu stipendiju, lai nekavējoties sniegtu atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem; jauniešu darba praksi, lai palīdzētu jauniešiem ne tikai apgūt arodu teorētiski, bet arī iegūt darba pieredzi, praktiskās iemaņas, kas ir nepieciešamas, lai iekārtotos darbā; mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām, lai veicinātu viņu konkurētspēju un darba vietu saglabāšanu. Decembra beigās apkopotie dati liecina, ka mūžizglītības pasākumiem ir pieteikušies 12 002 nodarbinātie, 9103 jau izsniegti apmācību kuponi, mācības uzsākuši - 4338.
Pakāpeniski samazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits un 2010.gada novembrī pabalstu saņēma 39 905 bezdarbnieki jeb tikai 25% no reģistrēto bezdarbnieku skaita, tādējādi arvien palielinās to bezdarbnieku skaits, kuri paliek bez iztikas līdzekļiem. Projekta ”Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” īstenošanas laikā kopumā tika izveidotas 51 460 praktizēšanas vietas, pateicoties šim pasākumam tika palīdzēts 72 061 bezdarbniekam. Dalībai darba praktizēšanā pašvaldībās pieteikušies, bet savu kārtu vēl gaida 50 352 bezdarbnieki, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.
Šodien situācija darba tirgū bezdarbniekam, lai ilgstoši nepaliktu bez darba, liek izvēlēties tās profesionālās apmācības programmas, kuras ne tikai atbilst viņa interesēm, bet arī reāli veicina konkurētspēju darba tirgū, paaugstinot iespēju atrast darbu. Ļoti pieprasīti ir arī NVA konkurētspējas paaukstināšanas pasākumi, šā gada 11 mēnešos kopumā tajos piedalījušies 13 7096 bezdarbnieki un darba meklētāji. 2010.gada 11 mēnešos NVA neformālajā izglītība iesaistīti 38 770 bezdarbnieki un darba meklētāji, profesionālajā apmācībā - 8261 bezdarbnieks. Ja runājam par profesionālās izglītības programmām, tad šeit vispopulārākais ir friziera un pavāra profesijas; kā arī komercdarbības pamatu apgūšana; projektu vadīšana; aprūpētāja un grāmatveža profesija; apdares darbu un metinātāja specialitāte. Neformālās izglītības programmās jāmin dažādu līmeņu angļu valodas apmācība; dažādu līmeņu un specializācijas datorapmācība; dažādu kategoriju auto vadīšana, ekskavatoristu apmācība. Liels pieprasījums vērojams arī pēc auklīšu sagatavošanas. Pieaugusi interese par tām programmām, kas palīdz uzsākt komercdarbību vai kļut par pašnodarbināto personu, piem., komercdarbības pamati, projektu vadīšana, grāmatvedība. Savukārt mūžizglītības programmā nodarbinātām personām pirmajā vietā ir angļu valoda, otrajā – darba aizsardzība, apsardzes darbs, arī datormācība. Parādījies jauns virziens - vadītāja loma uzņēmējdarbībā un grāmatvedība.
NVA darbības prioritātes 2011.gadā:
Bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumi, kas sagatavo bezdarbniekus jaunām darba tirgus iespējām.
Sadarbības ar darba devējiem attīstīšana, īpaši darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma tiešā salāgošanā (pretendentu atlase pēc darba devēja pieprasījuma) un veicinot apmācību atbilstoši konkrētā darba devēja vajadzībām.
Īpašs atbalsts prioritārajām mērķgrupām - jauniešiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem.