23.decembrī mūžībā aizgājis režisors Nauris Klētnieks (dz.1938.17.X).
Atvadīšanās 2010.g.30.decembrī plkst.14:00 Krematorijas Lielajā zālē. Latvijas Teātra darbinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, nra.lv informēja Latvijas Teātra darbinieku savienība Sabiedrisko attiecību speciāliste Māra Dzene.
Pēdējos gados Nauris no profesionālās skatuves bija it kā pazudis. Viņš godprātīgi, ar lielu mīlestību un interesi strādāja ar vairākiem amatieru teātru kolektīviem, galvenokārt iestudēdams latviešu klasiķu darbus. Klusi, nemanāmi, nevienam neuzbāzdamies un par sevi neatgādinot, viņš darīja svētīgu un mums visiem tik vajadzīgu darbu- uzturēja dzīvu teātra mīlestības un spēlēšanas garu pat attālos Latvijas novados.
Tomēr šāds pieklusināts, iekšēji rezignēts laiks Naura dzīvē bijis tikai pēdējā viņa dzīves posmā. Viņa jaunība un spēka gadi saistīti ar modernā teātra mākslas izteiksmības meklējumiem Liepājas teātrī. Tajā viņš sevi pieteica kā intelektuālas ievirzes režisoru un 20.gs. 80.gados skatītājus iepazīstināja ar tajos laikos maz zināmu dramaturgu darbu iestudējumiem. Viņa kā režisora "zvaigžņu stunda" ir 1980.gadā iestudētā E. Olbija "Kam no Vulfa kundzes bail", F.Direnmata "Spēlēsim Strindbergu (1982.g.), novatoriskais krievu dramaturga V.Slavkina lugas "Stilīgais un viņa meita" uzvedums. Viņš bija viens no nedaudzajiem tā laika režisoriem, kurš pievērsās latviešu oriģināllugu iestudējumiem, izvēlēdamies arī liepājnieces V.Arro "Skatieties, kas atnācis".
Teatrālās sabiedrības uzmanības centrā bija arī Naura Klētnieka darbība Daugavpils teātrī. 20.gs. 80.gadu beigās 90.gadu sākumā. Tas bija grūtais teātra dibināšanas , aktieru audzināšanas, repertuāra veidošanas laiks. Ne jau viss Naurim izdevās, taču viņa laiks Daugavpils teātrī ir vērā ņemams un nozīmīgs, jo ar viņa vārdu saistīts pašreizējā teātra sākums.
Nauris bija izteikts skatuves cilvēks un viens no savdabīgākajiem Klētnieku ģimenes pārstāvjiem. Viņa daiļradē bija saskatāms tēva - Karpa Klētnieka ironiskais intelekts, un mātes - Mildas Klētnieces iekšējais smalkums un jūtīgums. Nu viņš ir ceļā pie saviem vecākiem tur mūžībā.