Miris izcilais latviešu kultūras darbinieks Artis Kumsārs

14.novembra agrā rītā Madonas novada pašvaldībā saņēmām sēru vēsti – Aizsaules ceļos aizsaukts izcilais novadnieks, kora un simfoniskā orķestra diriģents, ilggadējs Madonas mūzikas skolas direktors, folklorists, sabiedriskais darbinieks un savas zemes patriots, Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras Atzinības krusta kavalieris Artis Kumsārs.

A. Kumsārs dzimis 1942. gada 2. augustā Madonas rajona Praulienas pagasta “Skubos”. Ģimenē bijis vienīgais bērns. Tēvs inženieris, māte strādājusi kolhozā. 1957. gadā beidzis Praulienas septiņgadīgo skolu. Mācības turpinājis Cēsu un Jelgavas mūzikas vidusskolā. Pirmās darbavietas bija Cēsu Celtniecības pārvalde, kur strādājis par vokālā ansambļa vadītāju, Jelgavas bērnu mūzikas skola un 1963. gadā Smiltenes Bērnu mūzikas skolā sācis strādāt par klavierspēles skolotāju. 1964. gadā šajā skolā kļūst par direktoru un kormeistaru Smiltenes vīru korī “Dziedonis”.

1966. - 1971. gadā mācās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļā, kā arī papildus mācījies arī kordiriģēšanu un simfoniskā orķestra diriģēšanu. Pēc iestāšanās konservatorijā paralēli mācībām turpina strādāt, vispirms Aizkraukles (bij. Stučkas) mūzikas skolā par klavierspēles skolotāju, pēc tam nodibina un vada Carnikavas vīru kori “Enkurs”. No 1968. gada strādā par kormeistaru Rīgas Politehniskā institūta vīru korī “Gaudeamus” un par otro diriģentu Latvijas Valsts Filharmonijas dziesmu un deju ansamblī “Daile”. 1970. gadā atgriežas Smiltenē kā vīru kora “Dziedonis” diriģents. 1971. - 1976.gadā pēc konservatorijas beigšanas strādā Smiltenes bērnu mūzikas skolā par direktoru.

1976.gada rudenī Kumsārs atgriežas savā dzimtajā pusē, jo tiek aicināts darbā par Madonas bērnu mūzikas skolas direktoru. Līdztekus uzsāk Madonā aktīvu koncertdzīves organizēšanu. No 1998. gada strādā arī kā docētājs Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolas Madonas nodaļas vakara un neklātienes nodaļā.

Artis Kumsārs savā mūžā ir darbojies ļoti daudzos koros, daudzus arī pats nodibinājis 1968. gadā viņš nodibina un vada konservatorijas studentu kamerkori “ Pelēki zirņi”, kas ir pirmais kamerkoris Latvijā. Viņš ir cilvēks, kas atjaunojis un paplašinājis kokļu muzicēšanu Latvijā. Pēc Kumsāra ierosmes mūzikas skolu sistēmā sāk veidot mūzikas skolu audzēkņu korus. Ir bērnu mākslas skolu dibināšanas iniciators Latvijā. 1980. gadā noorganizē no Madonas mūzikas skolas, Madonas vidusskolas un Ērgļu profesionāli tehniskās vidusskolas audzēkņiem pirmo skolēnu folkloras ansambli Vidzemē “Madonas skandinieki” (pēc 10 gadu darbības folkloras ansamblis “Madonas skandinieki” tiek pārsaukts par “Vērtumniekiem”).

A. Kumsārs aktīvi raksta par kultūras dzīvi presē. 1998. gada viņš atkal uzsāk ko jaunu - noorganizē Latviešu mūzikas svētkus.

Pateicoties Artim Kumsāram, Madonas mūzikas skolā ir izveidota unikāla latviešu komponistu mūzikas krātuve.

A.Kumsārs vienmēr bijis sabiedriski aktīvs cilvēks. Atmodas gados 1988. gadā kopā ar Jāni Simsonu nodibina Madonā Tautas frontes nodaļu. Sākoties Atmodai, A. Kumsārs iestājas Latvijas Neatkarības kustībā, kopā ar citiem Neatkarības kustības biedriem apvienojas ar partiju “Tēvzemei un brīvībai”. Iesaistījies arī citu politisko spēku veidošanā. No saraksta „Jaunais laiks” ievēlēts pirmajā jaunizveidotā Madonas novada deputātu sasaukumā.

2012.gadā savu dzīves un darba gājumu apkopojis „Stipruma grāmatā”, kur 900 lappušu garumā atspoguļotas Arta Kumsāra vērtības, uzskati, ieguldījums Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā.

Grāmatas nobeigumā A.Kumsārs raksta: „Kad nevarēšu pats vairs šajā vākšanas un kārtošanas kustībā piedalīties, tad atstāšu it kā vēl šobrīd nenodrukātu teikumu – „Dariet nu jūs tālāk...”

Madonas novada pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjūtību Arta Kumsāra ģimenei – dzīvesbiedrei Rudītei Kumsārei, bērniem, mazbērniem, tuviniekiem.