AS "Latvenergo" meitasuzņēmums AS "Augstsprieguma tīkls" izanalizējis divus iespējamos scenārijus attiecībā uz energojaudām, konstatējot, ka pat optimistiskā scenārija īstenošanās gadījumā ģenerējošās jaudas ir nepietiekamas, lai segtu Latvijas energopatēriņu ne tikai šogad, bet pat 2020.gadā, liecina energokompānijas izdevumā "Energoforums" publicētā informācija.
Konservatīvajā scenārijā ņemtas vērā esošās jaudas Latvijā un Rīgas TEC-2 otrās kārtas nodošana ekspluatācijā 2014.gadā, savukārt optimistiskajā - esošās jaudas, TEC-2 otrā kārta, kā arī 2016.gadā paredzētā elektrostacijas celtniecība Kurzemē un straujāka vēja un biomasas staciju attīstība.
Arī "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs intervijā "Energoforumam" norāda, ka līdz ar TEC-2 jaunā bloka izbūvi tikai tuvosimies situācijai, kad "Latvenergo" ar savām ražotnēm spēs nodrošināt visu Latvijai nepieciešamo apjomu, līdz ar to arī turpmāk elektrība būs jāiepērk.
"Vēl svarīgs aspekts ir tas, ka iekārtas ir jāremontē - pēc nostrādātām 12 000 līdz 20 000 stundām jāveic vidēja līmeņa kapitālais remonts, un tas ir aptuveni reizi divos, trīs gados. Remonta laikā arī rodas iztrūkums, ko lētāk ir nosegt ar iepirkumu, nevis sabūvēt "liekas" ražotnes. Katrai Baltijas valstij atsevišķi nodrošināt pilnu nodrošinājuma jaudu būtu fantastiski dārgi," uzskata energokompānijas vadītājs.
Viņš arī norāda, ka elektroenerģijas patēriņš gada un diennakts griezumā ir ļoti svārstīgs - ziemas visaukstākajā laikā tas sasniedz 1500 megavatus (MW), vasarā naktī minimums ir 400 MW. "Protams, būvēt jaudīgas iekārtas, lai nosegtu tikai šīs pīķa jaudas pārdesmit stundas gadā, ir ļoti neizdevīgi," intervijā min Žīgurs.
Kā norāda "Augstsprieguma tīkla" Starptautisko projektu dienesta vadītājs Arnis Staltmanis, ir vairāki faktori, kas norāda uz jaudu iztrūkumu.
Arī optimistiskā scenārija gadījumā vēja parku attīstības rezultātā un to darbības neprognozējamības dēļ attiecīgi palielinās nepieciešamās regulēšanas rezerve, kas vēja elektrostaciju īpatsvara palielināšanās gadījumā energosistēmā prasīs regulēšanas rezervi vismaz 10% no vēja staciju uzstādītās jaudas.
Tas nozīmē, ka šīs regulēšanas rezerves sasniegšanai ir jārealizē bāzes jaudu elektrostaciju projekti, kuros izmantots cietais, gāzveida vai šķidrais kurināmais, uzskata "Latvenergo".
Vēl tiek norādīts, ka 2009.gadā pārvades sistēmas operators, kas ir "Augstsprieguma tīkls", spēja nodrošināt Latvijas elektroenerģijas lietotāju pieprasījumu ar pietiekamu avārijas rezervi, taču no 2010.gada, kad tika apturēta Ignalinas atomelektrostacija un no aprīļa būtiski samazinājās caurlaides spēja šķēršgriezumā Igaunija-Latvija, būtiski izmainījās situācija rezerves jaudu nodrošinājumā.
Kā skaidro Staltmanis, avārijas jaudas ir nepieciešamas, lai, energosistēmā atslēdzoties lielākai ģenerējošai vienībai, būtu iespēja to aizstāt ar avārijas rezervē esošajām iekārtām. 2010.gadā noslēgtā vienošanās starp Baltijas, Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmas operatoriem paredz avārijas rezervju nodrošināšanu tikai līdz 12 stundām no to realizācijas sākuma.
Arvien vairāk attīstoties "Nord Pool" elektroenerģijas tirgum, katram no trim Baltijas pārvades sistēmas operatoriem pilnībā jāgarantē plānotās piegādes savā teritorijā. Latvijas gadījumā jānodrošina avārijas rezerve atbilstoši lielākai ģenerācijas vienībai, un tas ir 400 MW, kas ir jaunais Rīgas TEC-2 energobloks.