Daļa pensionāru lielākas pensijas varētu saņemt jau septembrī [papildināts]

 
©Gints Ivuškāns/F64

Šogad pensiju indeksācija tiks veikta 1. septembrī, tas ir, vienu mēnesi agrāk nekā parasti, 24. maija sēdē lēma valdība. Zaļo un zemnieku savienības gan rosina pensijas indeksēt jau 1. augustā.

Likuma “Par valsts pensijām” 26.pants pašreiz paredz, ka valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (turpmāk - iemaksu algas indekss), ievērojot šādus nosacījumus:

  1. ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, valsts pensiju nepārskata;
  2. ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti ir lielāki par 15%, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēro 15%;
  3. ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs ir mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, pensiju pārskata līdz iepriekšējā gadā noteiktajam pensijas apmēram.

Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensiju pārskata neatkarīgi no tās apmēra.

Vecuma pensiju pārskatīšanai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, par kuru ir piešķirta (pārrēķināta) pensija, piemēro nevis 50%, bet gan šādus procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma:

  1. 60% - ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos;
  2. 70% - ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;
  3. 80% - ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.

Ja vecuma pensijas apmēra pārskatīšanai iespējams piemērot vairākus nosacījumus, pensijas pārskatīšanai piemēro lielākos procentus no iemaksu algas pieauguma.

Ar pensiju indeksāciju saistīts arī likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41.5punkts, regulējot to, ka katra gada 1.oktobrī nosaka apmēru piemaksai pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk - piemaksa pie pensijas), iepriekš noteiktajam piemaksas apmēram piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, kas noteikti atbilstoši Ministru kabineta paredzētajai kārtībai, kādā pārskata valsts pensijas apmēru. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, piemaksas pie pensijas apmēru konkrētajā gadā nepārskata.

Indeksācijā bez valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, tiek pārskatītas arī izdienas pensijas, kas tiek izmaksātas no valsts pamatbudžeta saskaņā ar speciālajiem izdienu pensiju likumiem, atlīdzības par darbspēju zaudējumu (piešķirama apdrošinātai personai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā darbā vai viņai konstatēta arodslimība) un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu (piešķirama darba nespējīgajiem apdrošinātās personas ģimenes locekļiem, kas bijuši tās apgādībā) (turpmāk abas kopā - atlīdzības), kas pārskatāmas atbilstoši vispārējai valsts pensiju pārskatīšanas kārtībai.

Valdības lēmums ir pensiju indeksāciju veikt 1. septembrī, lai tādā veidā pasargātu pensiju saņēmējus no straujās inflācijas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022.gada martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 11,5%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai (cenu līmenis gada laikā pieauga par 14,7%), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (cenu līmenis gada laikā pieauga par 22,9%), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (cenu līmenis gada laikā pieauga par 14,5%), dažādu preču un pakalpojumu grupai (cenu līmenis gada laikā pieauga par 8,5%), veselības aprūpei (cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (cenu līmenis gada laikā pieauga par 4,2%).

Vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir salīdzinoši zemi. Piemēram, pēc VSAA datiem 2022.gada martā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 404,61 euro, vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 433,44 euro, invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas - 236,94 euro, bet apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs - 246,24 euro. Ņemot vērā, ka, pie esošo pensiju apmēriem, strauji pieaug pārtikas, preču un pakalpojumu cenas, pensijas saņēmēji saskaras ar problēmām veikt visus obligātos maksājumus un grūtībām nodrošināt savas pamatvajadzības. Savukārt valsts pienākums šādā situācijā ir valsts finansiālo iespēju robežās sniegt atbalstu valsts pensiju saņēmējiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) norādīja, ka jaunā ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē mūsu visus, samazinot pirktspēju, tādēļ Labklājības ministrijā tika strādāts pie tā, lai nodrošinātu pensionāriem lielākas pensijas, ņemot vērā augsto inflāciju.

Portāls NRA jau rakstīja, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija aicina valdību nekavēties un strauja patēriņa cenu kāpuma apstākļos pensijas indeksēt 1.augustā. ZZS deputāti iesnieguši izskatīšanai Saeimā priekšlikumus grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kas paredz indeksāciju veikt ātrāk. Grozījumi iekļauti Saeimas 26.maija sēdes darba kārtībā.