Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumu LTV 7 raidījumā "TČK", kurā piedalījās bijušais "Re:Baltica" "stratēģijas virziena" noteicējs Leonīds Ragozins.
Līdz pagājušā gada decembra vidum L. Ragozins "Re:Baltica" mājas lapā bija minēts kā padomes loceklis, kas palīdz definēt startēģiju. Šobrīd viņa vārds no Re:Baltica mājas lapas ir pazudis. Raidījumā, par kuru NEPLP ir ierosinājis lietu, viņš uzstājās kā neatkarīgs žurnālists.
NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš uzsver, ka lietas ierosināšana nenozīmē, ka noticis pārkāpums. Tas, lūdzot gan ombuda, gan citu kompetento iestāžu viedokli, tiks izvērtēts procesa gaitā.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir nosūtījis vēstuli SEPLP un NEPLP, lūdzot lūdzot tikt skaidrībā par valstiskas pozīcijas paušanu sabiedriskajos medijos. Viņš vēstulē raksta, ka, "šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propogandas vēstījumu par šo karu".
Sekojot sabiedrības lūgumam nosūtu vēstuli @seplpadome un NEPLP, lūdzot tikt skaidrībā par valstiskas pozīcijas paušanu sabiedriskajos medijos pic.twitter.com/xKKC2nJtnL
— Artis Pabriks (@Pabriks) April 1, 2022
abriks vēstulē, kuru publiskojis mikroblogošanas vietnē "Twitter", Ragozinu nosauc par iespējamu Krievijas ietekmes aģentu, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumu par notiekošo karu Ukrainā, atzīmēdams, ka šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformāciju grožos.
"Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti Nacistiskās Vācijas aģenti?," pauž ministrs.
Pabriks arī norāda, ka, Aizsardzības ministrijas (AM) ieskatā, sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.
Vienlaikus politiķis arī izceļ, ka AM ir saņēmusi SEPLP sagatavoto koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas līdz 2027.gadam sabiedriskajam medijam paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.
Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto piemēru ar Ragozina interviju, Pabrikam radušās šaubas par to, vai šāds finansējums ir nepieciešams. "Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt NEPLP lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk," raksta aizsardzības ministrs.
Tāpat, atsaucoties uz "pamatotu sabiedrības neapmierinātību" par Ragozina dalību intervijā, Pabriks aicina SEPLP publiski nākt klajā ar plānu, kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka likums.