SEPLP atbild uz Pabrika publiskoto vēstuli, kurā izskanējusi kritika par interviju ar žurnālistu Ragozinu

Aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) viedoklis par viena raidījuma sasaisti ar finansējumu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir mēģinājums izdarīt politisko spiedienu un tieši ietekmēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu un redakcionālo neatkarību, atbildot uz Pabrika publisko vēstuli, kurā viņš kritizē LTV7 pārraidīto interviju ar žurnālistu Leonidu Ragozinu, norāda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis nosūtījis atbildes vēstuli Pabrikam.

Vēstulē, atbildot uz ministra jautājumu par to, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā, SEPLP norāda, ka par mediju politikas veidošanu atbildīgā institūcija ir Kultūras ministrija, un SEPLP rīcībā nav informācijas par to, vai Latvijā pastāv atsevišķa krievu valodā raidošo mediju politika. Turklāt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums nedod SEPLP tiesības veidot mediju politiku Latvijā, jo tās kompetence attiecas tikai uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un uzraudzību.

SEPLP arī norāda, ka tās rīcībā nav no kompetentām iestādēm saņemtas informācijas, ka Ragozins, iespējams, ir Krievijas ietekmes aģents, un SEPLP nav tiesīga to pārbaudīt un sniegt savu redzējumu par šo jautājumu. SEPLP arī lūdz Aizsardzības ministriju sniegt šādu informāciju, ja tāda ir ministrijas rīcībā. Turklāt SEPLP nav tiesību veidot vai iesniegt sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sarakstus ar personām, kas nebūtu aicināmas piedalīties raidījumos. Dalībnieku aicināšana un informācijas avotu izvēle ir redakcionālās darbības jautājums, kurā SEPLP nav tiesīga iejaukties.

"Lai, sekojot ministra lūgumam, lūgtu VSIA "Latvijas Televīzija" sniegt jebkādu publisku skaidrojumu par raidījumu "Točki nad i" un tajā izskanējušo informāciju, būtu nepieciešams zināt, par ko tieši ir runa no vairāk nekā 60 minūšu garā raidījuma, kurā turklāt tika intervēti kopumā trīs dažādi ārvalstu žurnālisti," teikts vēstulē, norādot, ka SEPLP aicina Pabriku ar konkrētu jautājumu vērsties pie "Latvijas Televīzijas" galvenās redaktores Sigitas Roķes vai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda Andas Rožukalnes ar konkrētu sūdzību par iespējamiem žurnālistu ētikas un profesionālās darbības pārkāpumiem.

SEPLP apstiprina, ka savā darbībā vadās pēc likuma normām, un norāda, ka par SEPLP rīcību likuma īstenošanā liecina tās apstiprinātais sabiedriskā pasūtījuma plāns 2022.gadam sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Padome arī uzsver, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē ir amatos apstiprināti sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenie redaktori un atklātā konkursā izvēlēts un amatā apstiprināts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds.

Tāpat SEPLP vadībā, atbildot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu rast risinājumu mazākumtautību auditorijas vecumā virs 55 gadiem sasniegšanai, ir tapis plāns par kabeļtelevīzijas kanāla izveidi, lai mazākumtautību multimediālas platformas "rus.lsm.lv" saturs sasniegtu plašāku mazākumtautību auditorijas loku. Padomē tiek strādāts arī pie "Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas" ieviešanas un kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanas.

SEPLP vēstulē arī min Pabrika norādīto informāciju, ka SEPLP koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu, darbību un finansēšanas modeļa maiņu laikā līdz 2027.gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd. Atbildot uz to, SEPLP norāda, ka aptuveni 17 miljoni eiro piecu gadu laikā izriet no aprēķiniem, ko SEPLP ir veikusi, tieši izpildot Saeimas uzdevumu par tāda finansējuma modeļa izstrādi, kas piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

SEPLP arī raksta, ka savas kompetences robežās nevar sniegt atbildi uz jautājumu, kādi lēmumi būtu jāpieņem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kā arī par Krievijas finansēto propagandas kanālu pārraidīšanas izmaksām. Vienlaikus SEPLP norāda, ka no Pabrika vēstules nav skaidrs, par kādu tieši sabiedrisko mediju politiku ir runa, un kādēļ ministrs uzskata par nepieciešamu netērēt nodokļu maksātāju naudu.

SEPLP arī atsaucas uz Nacionālās drošības koncepciju, kurā teikts, ka būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem, un Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Turklāt salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu, un īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Līdz ar to SEPLP uzskata, ka sabiedrisko mediju stiprināšanai, īpaši šajos apstākļos, ir jākļūst par stratēģisku prioritāti, kas stiprinātu Latvijas informatīvo telpu.

"Ņemot vērā, ka Pabriks ir Ministru prezidenta biedrs un Ministru kabineta loceklis, SEPLP uzskata, ka šāds ministra publiski paustais viedoklis par viena raidījuma satura sasaisti ar finansējumu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir atklāts mēģinājums izdarīt politisku spiedienu un tieši ietekmēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu un redakcionālo neatkarību. SEPLP tādu rīcību uzskata par nepieļaujamu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību apdraudošu," teikts vēstulē.

Padome arī atgādina, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka tie ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā. Turklāt valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību. Tāpat likums nosaka, ka SEPLP garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā.