Latvijā 35% iedzīvotāju tic, ka zaļā pārkārtošanās varētu būt ekonomikas izaugsmes avots, kamēr Eiropas Savienībā (ES) šāds viedoklis ir kopumā 56% pilsoņu, liecina Eiropas Investīciju bankas (EIB) publiskotie 2021.-2022.gada aptaujas dati par klimatu.
Tikmēr gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem jeb 49% uzskata, ka dzīves kvalitāte uzlabosies, palielinoties ikdienas dzīves ērtībām un pozitīvai ietekmei uz pārtikas kvalitāti un veselību.
Politikas nostādnes, kuras risina ārkārtas situāciju klimata jomā, tiek uztvertas negatīvi darba tirgus jomā - divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 64% uzskata, ka to neto ietekme uz nodarbinātības līmeni valstī būs negatīva, likvidējot vairāk darbavietu, nekā radot jaunu.
Turklāt 76% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka līdz ar zaļās pārkārtošanās ieviešanu mazināsies viņu pirktspēja.
Latvijā respondenti aptaujā pauda viedokli, ka ar klimata pārmaiņām saistītie izaicinājumi nekur nepazudīs. Divas piektdaļas jeb 39% uzskata, ka līdz 2050.gadam izdosies panākt, ka ārkārtas situācija klimata jomā tiek kontrolēta, bet 55% domā, ka tā joprojām būs nopietna problēma arī gadsimta vidū.
Latvijā respondenti arī uzskata, ka klimata pārmaiņas apdraud viņu dzīvesvietu. Attiecībā uz klimata krīzes ilgtermiņa ietekmi vairāk nekā viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 37% paredz, ka klimata krīzes dēļ viņiem nāksies pārcelties uz citu reģionu vai valsti. Šādas bažas ir vēl izteiktāks starp divdesmitgadniekiem, no kuriem 57% atbildēja, ka raizējas par nepieciešamību pārcelties klimata problēmu dēļ.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, it īpaši jauni cilvēki, šaubās arī par sava darba ilgtspēju - 43% no respondentiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem uztraucas, ka varētu zaudēt darbu, jo tas nebūs savienojams ar cīņu pret klimata pārmaiņām, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā valsts vidējais rādītājs - 33%.
Latvijas iedzīvotāji apzinās, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, jāmaina paradumi, norāda EIB pārstāvji. Aptaujā 34% uzskata, ka pēc 20 gadiem lielākajai daļai cilvēku nepiederēs automašīna, un 74% domā, ka vairums cilvēku strādās attālināti, tādējādi dodot ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.
Vienlaikus 47% Latvijas iedzīvotāju domā, ka vairums cilvēku lietos uz augiem balstītu uzturu, un 46% paredz, ka visiem iedzīvotājiem būs piešķirta enerģijas kvota.
Kopumā Eiropas iedzīvotāji nav vienisprātis par to, vai zaļā pārkārtošanās varētu būt ekonomikas izaugsmes avots - 56% uzskata, ka tas tā būs, kas saskan ar amerikāņu un britu uzskatiem (57%), bet ķīnieši ir optimistiskāki (67%).
Tomēr vairums eiropiešu (61%) uzskata, ka dzīves kvalitāte uzlabosies, palielinoties ikdienas dzīves ērtībām un pozitīvai ietekmei uz pārtiku un veselību. Eiropieši salīdzinājumā ar ķīniešiem (77%), amerikāņiem (65%) un britiem (63%) ir pesimistiskāki, norāda EIB.
EIB ir īstenojusi ceturto klimata aptauju, kurā tiek padziļināti vērtēts, kā cilvēki attiecas pret klimata pārmaiņām. Aptauja tika veikta sadarbībā ar tirgus izpētes uzņēmumu BVA. Jaunākās EIB klimata aptaujas mērķis ir sniegt informāciju plašākām debatēm par cilvēku nostāju un cerībām klimatrīcības jomā. Aptaujā no 2021.gada 26.augusta līdz 22.septembrim piedalījās vairāk nekā 30 000 respondentu, un katrā no 30 aptaujātajām valstīm bija izveidota reprezentatīva ekspertu grupa.
EIB ir ES ilgtermiņa aizdevumu institūcija, kuras īpašnieces ir ES dalībvalstis. Institūcija darbojas 160 valstīs.