Uzņēmējs: Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Runājot par gumijas granulu izmantošanu ceļu būvniecībā, Aizbalts atzina, ka gumijas granulas kā modifikators ir labs, un ir skaidrs, ka ceļš kalpos ilgāk, taču problēma esot tajā, ka VSIA "Latvijas valsts ceļi" neprasa savos iepirkumos tik ilgi kalpojošus ceļus. "Ņemot vērā, ka ceļu būvei nav izvirzītas augstākas klases prasības, tad ceļu būves uzņēmumi vienmēr izvēlēsies zemāku klasi, kas ir lētāka, tādēļ riepu granulas netiks izmantotas ceļu būvē," norādīja Aizbalts.

Viņa ieskatā būtu jārīkojas līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, kur nevis pieļauj gumijas granulu izmantošanu ceļu būvē, bet uzliek par pienākumu izmantot no riepām iegūtās granulas ceļu būvē, lai tādā veidā atgrieztu materiālus tautsaimniecībā. Kā piemērus šādai praksei Aizbalts minēja Lietuvu un Poliju. Viņš norādīja, ka ieguvumu no šādiem ceļiem redzes pēc gadiem deviņiem, desmit, taču Latvijā ceļiem garantija ir pieci līdz septiņi gadi.

Kā vēstīts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētāja Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) atzina, ka nepieciešams panākt, lai kopējā riepu apjomā tiktu iekļautas arī riepas, kas tirgū nonāk ar pirmreizēji reģistrētām automašīnām, jo patlaban par tām atsevišķi dabas resursu nodoklis maksāts netiek, līdz ar to tās netiek uzskaitītas.

Sēdes laikā Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes pārstāvji iepazīstināja apakškomisijas deputātus ar pētījumu par pārstrādātu riepu gumijas granulu izmantošanu ceļu būvē.

"Svarīgi, lai valsts atbalstītu mūsu iedvesmojošo zinātnieku inovācijas un lai valsts iepirkumos, teiksim ceļu būvē, kā kritēriju iekļautu pārstrādāto izejvielu izmantošanu, tādējādi veicinot aprites ekonomiku," teica Rukšāne-Ščipčinska, uzsverot, ka apakškomisija turpinās darbu, lai identificētu potenciālus likumu grozījumus.

Apakškomisijas priekšsēdētāja tuvākajā laikā jautājumu par riepu reģistrācijas un aprites kontroles kārtības uzlabošanu plāno pārrunāt ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju.