LTV un Latvijas Radio izdevumi 2022.gadā veidos 37,7 miljonus eiro

© Kaspars Krafts / F64

Nākamajā gadā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kopējie izdevumi veidos 37 751 774 eiro, liecina valdības atbalstītais 2022.gada valsts budžeta likumprojekts.

Līdz ar to Latvijas Televīzijas (LTV) izdevumi 2022.gadā veidos 24 455 622 eiro, bet Latvijas Radio (LR) - 12 692 193 eiro, bet atlikušie 603 959 eiro paredzēti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Ombuda izdevumiem.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenie pasākumi 2022.gadā galvenokārt būs vienota sabiedriskā mediju modeļa izstrāde, koncepcijas par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izstrāde, sabiedriskā pasūtījuma īstenošana un (SEPLP) funkciju īstenošana.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības regulācijai un uzraudzībai papildu 390 000 eiro ieguldīs LR, bet LTV - 314 600 eiro, tādējādi abiem medijiem iegādājoties satura informācijas vadības sistēmas.

Tāpat vēl 96 800 eiro tiks ieguldīti LTV ēkā esošā transformatoru apakšstacijas rekonstrukcijai un dīzeļģeneratora uzstādīšanai elektroapgādes sistēmā.

Vēl 259 923 eiro veltīs LR kapacitātes stiprināšanai, bet LTV šim mērķim būs papildu 370 049 eiro.

Kopumā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem veidos 2 035 331 eiro.

LETA jau ziņoja, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu" 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes budžeta pieprasījumus likumprojektam "Par valsts budžetu 2022.gadam" sagatavoja piešķirto līdzekļu ietvaros.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais