Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atkal izteicis vēlmi tapt par autonomu valsts iestādi, liecina KNAB sagatavotais koncepcijas projekts par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statusu, kas iesniegts izskatīšanai 1.oktobra valsts sekretāru sanāksmē.
Šādu vēlmi KNAB izteica jau pagājušā gada pavasarī, kad biroju vadīja toreizējais tā priekšnieks Aleksejs Loskutovs. Pērn martā KNAB iesniedza izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma" grozījumu projektu, paredzot birojam kā specializētajai pretkorupcijas institūcijai autonomas valsts iestādes statusu. Toreiz dažādu valsts iestāžu amatpersonu starpā izcēlās dažādas diskusijas par šo tēmu, un pārsvarā viedoklis bija tāds, ka KNAB nevajadzētu piešķirt neatkarīgas iestādes statusu. KNAB pusē vienīgi bija atsevišķas nevalstiskās organizācijas.
Patlaban sagatavotais rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijā piedāvāto problēmu risinājuma otro variantu par neatkarīgas iestādes statusa noteikšanu.
Rīkojuma projekts arī paredz noteikt, ka atbildīgs par koncepcijas īstenošanu ir KNAB. Ar rīkojuma projektu paredzēts arī uzdot KNAB sagatavot un līdz 2010.gada 30.decembrim iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijā ietvertā problēmu risinājuma otrā varianta īstenošanai.
Lai novērstu neadekvātu politisko ietekmi uz biroja darbību, nepieciešams izdarīt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzot KNAB neatkarības garantijas, likumā iestrādājot normas attiecībā uz biroja statusu, biroja priekšnieka iecelšanu un atbrīvošanu no amata, biroja budžeta izstrādāšanu un apstiprināšanu, biroja priekšnieka darbības kontroles mehānismu, tostarp biroja priekšnieka lēmuma apstrīdēšanas mehānismu, kā arī lēmumu pieņemšanas kārtību birojā.
Kā koncepcijas projekta anotācijā uzsver KNAB, specializēto pretkorupcijas iestāžu neatkarības nodrošināšana ir viens no stūrakmeņiem efektīvai cīņai ar korupciju. To nosaka arī ANO Pretkorupcijas konvencija, kurā uzsvērts, ka katrai dalībvalstij ir jāpiešķir nepieciešamā neatkarība pretkorupcijas iestādei, lai tā spētu pildīt savus pienākumus rezultatīvi un brīvi no nepienācīgas ietekmēšanas.
Līdz ar to nepieciešams paredzēt birojam autonomu statusu, lai tas varētu neatkarīgi pildīt savas funkcijas, vienlaicīgi nosakot tādus KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata nosacījumus, kas maksimāli samazinātu iespējas traucēt biroja darbu, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp neatkarību un atbildību.
Ievērojot, ka birojs atbilstoši tam noteiktajām funkcijām ir specializēta pretkorupcijas iestāde, kā arī, ņemot vērā starptautisko standartus šāda veida iestādēm, nepieciešams nodrošināt, lai birojs varētu neatkarīgi pildīt savas funkcijas. Nepieciešams panākt, lai biroja priekšnieka iecelšana un atbrīvošana no amata būtu maksimāli objektīva un neatkarīga no politiskās ietekmes, uzsvērts koncepcijas kopsavilkumā.
Sagatavotā koncepcija paredz noteikt, ka KNAB ir autonoma valsts iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildē. Biroju finansē no valsts budžeta, KNAB ir norēķinu konts Valsts kasē, savs zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu biroja nosaukumu. Birojam ir karogs, emblēma un devīze, ko apstiprina un kuru lietošanas kārtību nosaka biroja priekšnieks.
Izstrādātā koncepcija arī paredz, ka KNAB darbosies biroja padome, kurai vairākos jautājumos, piemēram, nosakot biroja darbības virzienus, struktūru, darbinieku novērtēšanas kritērijus un citus, būs lēmējinstitūcijas tiesības birojā. Ņemot vērā to, ka projekts paredz KNAB noteikt autonomas iestādes statusu, nepieciešams noteikt, ka lēmumus vairākos jautājumos birojā pieņems koleģiāla institūcija, tādējādi nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un nepieļaujot iestādes vadību koncentrēt tikai priekšnieka rokās.
Biroja priekšnieku var atbrīvot no amata, ja viņš neatbilst likumā noteiktajām prasībām, ir politiskās partijas vai tās apvienības biedrs vai, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā dēļ iestājušās būtiskas kaitīgas sekas.
Grozījumi arī paredz noteikt biroja amatpersonu tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieročus, lietot tos, kā arī noteikt fiziska spēka un speciālo līdzekļu pielietošanu atbilstoši KNAB amatpersonu darbības specifikai.
Tāpat KNAB būs tiesīgs veikt finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju, kas ir būtiski nepieciešama koruptīvu nodarījumu atklāšanā. Paredzēts arī noteikt biroja revidentu sertifikācijas kārtību, lai revidenti varētu veikt revīzijas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.
Biroja amatpersonu un darbinieku disciplināratbildību regulēs KNAB amatpersonu un darbinieku disciplināratbildības likums, paredz sagatavotās izmaiņas.
Sagatavotā koncepcija būs vēl jāskata valdībā.