No šā gada 9. aprīļa līdz 19. aprīlim Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu “Latvijas fakti” veica iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauju par drošības jautājumiem.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 87% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir droša valsts dzīvošanai, kā arī sabiedrībai raksturīgs augsts uzticēšanās līmenis dažādām drošības iestādēm un pozitīvs to saskarsmes vērtējums.
“Pateicos sabiedrībai par atklātību un dienestu darba novērtējumu. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija būtu starp piecām drošākajām valstīm Eiropā un lai sabiedrības uzticēšanās iekšlietu dienestiem turpinātu pieaugt. Mēs strādāsim pie tā, lai mūsu dienestos strādājošie sabiedrības acīs kļūtu arvien laipnāki un kompetentāki, tas ir mūsu standarts, uz ko virzāmies. Šīs aptaujas dati liecina, ka esam uz pareizā ceļa, jo sabiedrības uzticēšanās iekšlietu dienestiem ir augsta. Novērtēju iekšlietu dienestu darbu un pašaizliedzību sabiedrības labā,” tā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju drošības sajūtu dažādās vidēs, iedzīvotāju satraukumu par dažādām drošības tēmām un rūpes par personisko drošību, kā arī pieredzi saskarsmē ar dažādām iekšlietu resora iestādēm un šo iestāžu darba vērtējumu.
70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā uzticas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei. Dominējošā daļa iedzīvotāju uzticas arī Valsts policijai.
Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji kopumā jūtas droši, gan, runājot par valsti kopumā, gan arī par dzīvesvietas apkaimi. Vairāk nekā divām trešdaļām aptaujāto mājsaimniecību veikti šādi drošības pasākumi: aizejot vienmēr tiek aizslēgtas mājokļa durvis (95%), mājoklī ir uzstādīts dūmu detektors (81%), ir prasme rīkoties ar ugunsdzēšamo aparātu (78%), atrodoties mājoklī, tā durvis ir aizslēgtas (71%).
Sabiedrības skatījumā aktuālākās drošības problēmas valstī, kuras minēja vairāk nekā divas trešdaļas respondentu, ir korupcija (uztrauc 74% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju), Covid-19 pandēmija (71%), finanšu noziegumi (70%),
organizētā noziedzība un kibernoziedzība (66%).
Tāpat iedzīvotājus satrauc arī tādas drošības tēmas kā satiksmes drošība (63%), cilvēku tirdzniecība un ekspluatācija (57%), civilā aizsardzība dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumos (54%), imigrantu vai bēgļu pieplūdums (51%).
Runājot par mājokļa apkaimēm, aptaujātos Latvijas iedzīvotājus satrauc bērnu drošība (60%), zādzības (52%), narkotiku tirdzniecība (51%), iereibušas personas (50%).
Vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (60%) uzskata, ka zina, kā rīkoties situācijā, kas liecina vai rada aizdomas par cilvēku tirdzniecību un ekspluatāciju. Salīdzinoši labāk šajā jautājumā informēti ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, strādājošie. Kritiski savas zināšanas, kā rīkoties situācijā, kas liecina vai rada aizdomas par cilvēku tirdzniecību, vērtēja 40% dalībnieku.
Vērtējot gatavību iespējamiem ārkārtas gadījumiem un nestandarta situācijām, aptaujas dalībnieku domas dalījās. Ārkārtas vai nestandarta situācijām ir daļēji gatava gandrīz puse (47%) aptaujāto. 28% sabiedrības savu gatavību iespējamiem ārkārtas gadījumiem un nestandarta situācijām vērtēja pozitīvi, minot sagatavotās rezerves (sērkociņus, sveces, kabatas lukturus, šķiltavas, radio ar rezerves baterijām, gāzes (spirta) plītiņu, medicīnisko aptieciņu un nepieciešamās zāles, pārtikas un dzeramā ūdens rezerves, skaidru naudu). Nestandarta situācijām nav gatavi 25% aptaujāto.
Sabiedrības informēšanas un komunikācijas jomā aptaujātie Latvijas iedzīvotāji atzina, ka nozīmīgākie informācijas avoti par dažādiem drošības jautājumiem ir ziņu portāli (informāciju par drošības tēmu iegūst 53% iedzīvotāju), televīzija (44%), drošības dienestu sociālo tīklu profili (Facebook, Twitter, Youtube, u.c.) (35%), radio (30%).
Savukārt lietotni “Mana drošība” atpazina katrs otrais aptaujas dalībnieks, to lejuplādējuši ir 3% respondentu, bet 51% aptaujāto atzina, ka viņiem nav informācijas par šo lietotni.
Aptaujas rezultāti tiks izmantoti iekšlietu nozares stratēģisko prioritāšu noteikšanai un Iekšlietu ministrijas nākamās darbības stratēģijas izstrādei, kā arī iekšlietu dienestu darbā.